man atliek Tev pastāstīt, atklāt, ka vairs neraudu un man nesāp.. un es saraudājos šodien, ļoti, ļoti.
bet par spīti visām tām kakām, kas nāk un gāžas pār šo skaistumu, kas mums pieder- manī nezūd cīņas spars un izturība, jo jūtu un zinu, ka mēs izturēsim, ka laiks visu noliks savās vietās. Mums tikai ir jātiek tam pāri un jāpaliem mums-bebšiem.
--------------
mēs neesam šķīrušies, mēs esam apmaldījušies.
--------------
un nevis es piedotu, ja Tu mani sāktu krāpt, bet gan, ja ar atpakaļejošajiem datumiem.. un ja Tu man beidzot izstāstītu to visu, kas noticis. Bet kādu laiku labāk gan nē. Mēs varētu beigt strīdēties, mest to pie malas-ja tik ļoti vajadzēs, tad izrunāsim un pacelsim to pēc gada kaut vai. Bet tagad mēs varētu mierīgi un patiesi baudīt otra sabiedrību, kompāniju, maigumu un ilgas.
---------------
es dzīvošu. Un gaidīšu. ļoti ilgošos un nepārtraukšu zināt un ticēt.
-----------------
Tu zini, ka esmu Tavs bebsis un esmu ar Tevi, lai arī atgrūd un gribi būt viens. Tu tomēr neesi viens un jūti, ka sirsniņā esmu Tev es.
Sildies, sasildies, atpūties, nomierinies. Tici un zini! :)
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: