man atkal ir slikta dūša.
vakar vakarā-smējāmies, skatījāmies filmu, skatījāmies bildes, Kristīna arī braukusi uz Tallinu (traks stāsts, nesenajā decembrī), smējāmies, smējāmies, smējāmies, smējāmies.. viņa nespēja noticēt, ka es guļu viņai līdzās beidzot, nokavējām autobusu, braucām ar mikriņu pāri Salu tiltam-gribējās izkāpt un doties uz mājām (pie Čupija), bet tas man ir jāaizmirst-tās nav manas mājas/ man vairs nav māju-tāpat kā man nav ģimenes un draugu, tāpat kā nekā cita man nav.
Negribas neko, pilnīgi neko.
Labprāt aizietu un kārtīgi izvemtos.
Brokastīs dzēru kafiju bez piena un ēdu aveņu jogurtu-pārēdos.
Nedomāju nepar ko, pilnīgi tukša galva, tikai bailes, stress un kkādas gaidas- pat nezinu, ko es gaidu-iespējams, to, ka man beidzot varētu būt skaidrs, kas notiek un kāda ir mana pozīcija.
dzeru kafiju ar pienu/lielo, protams, bet grūti iet iekšā.
Jāuzsāk plāni, kuru saturs ir es un tikai es pati. Kā nu tagad ieplānot nākotni vienai esot? Ko vēlēties, pēc kā tiekties?
lēnām pieņemos svarā, pavisam lēnām, mazliet puncītis uzaudzis, bet tāds apaļīgs-pa vidu uz priekšu.
laikam jālasa grāmatas tālāk.