Garastāvoklis:	-crazy sad
Mūzika:	ja- lost without you

lācītis ir bēdīgs..
tikko pārmiju pāris teikumus ar Jāni. Ar kuru? ārprāts! tas ir tik sasodīti dranķīgi, man tik ļoti šobrīd pietrūkst veco, labo sarunu ar viņu, smieklu.. tā ZPD aizstāvēšāna..tā nakts pie jūras.. batuts.. nu itin viss, kas nu nāk prātā, domājot par viņu. mums bija norunāts tikties Karlas dz.dienā- es neierados. paspēju vien pamirkšķināt acis un 1/2 gads jau pavadīts. viņš ir izgaisis no manas tagadnes. tikko tik, tā it kā bez spēka, tā tik noteicām- gan jau kādu dienu mēs vēl satiksimies. un Tu maz spēj iedomāties, ka man to saka Jānis?? Jānis! mans mīļais Peksis..

šodien zvanīju Kārlim un pamanīju, ka man Jāņa nummurs saglabāts 2 reizes.. un tā es truli noblenzu mobilā ekrāniņā uz ierakstu " Jānis Krievāns"..un.." Krievāns!"  sajutu zaudējumu un jutos vīlusies.. jo  es taču viņu mīlēju- viss bija tik lieliski. Tad tas Slovākijas brauciens, mānīgais kalnu gaiss, kas sajauca manu prātu un es ievēroju kādu citu Jāni.

un mums pat vairs nav par ko runāt. sajūta.. it kā mums nebūtu vairs nekā kopīga. man gribas kliegt no zaudējuma sāpēm.. nē, tās nav zaudējuma sāpes, tas ir tukšums. izrauta mīlestība, kurā iesakņojās cita, bet pilnīgi savādāka.. un tā izgaist no mana redzes loka vēlviens sasodīti tuvs, īpašs, nozīmīgs un neaptverami svarīgs cilvēks. cik traki!- reiz pat vienas telefonsarunas dēļ (ar viņu) manī bija tāds spēks, tāda pārliecība.. apņēmība..viņš bija padomdevējs, labākais draugs, humora pilns, saprotošs..utt.. un tā tālāk.. viņš bija lielisks. bija? jā, bija! Tagad viņš man ir sveššššš.. patiesībā, nekas traks jau nav, vienīgi sirds kratās un saka, ka apstāsies, jo nejau sevi vien es esmu pievīlusi ar šo, bet gan viņu.

tā no manis pazudīs un pazudīs tie tuvākie un paši svarīgākie.. vienmēŗ vainīga būšu es pati utt. .. palikšu viena un sakaltīšu kādā blokmājas 1istabas dzīvoklītī ar resnu runci pie sāniem.
kaut kāds ārprāts.. es nevarēšu tagad aizmigt, jo nāk prātā... ES KARLU NEESMU SATIKUSI JAU 3 MēNEšUS.. MAIJU NEESMU SATIKUSI JAU GADU!! sasodīts! Maija ar Plāti ir sastrīdējušās, vairs netiekas utt... MAIJA AR PLāTI!! ak Dievs! skrienot pa pasauli, darot visu, cenšoties paspēt utt.. es pazaudēju pašu svarīgāko.. laiks paskrien aizvien ātrāk un ātrāk.. un rodas kārtējais jautājums:
VAI TIEšāM MAN JāSKRIEN LīDZ NāVEI UN VIENīGI NāVES BRīDī JāSAPROT, KA DZīVE IR JāIZDZīVO, JO Tā IR TIKAI VIENA, NEVIS JāNOSKRIEN UN PēC TAM JāNOžēLO TO, KO NEESMU IZDARīJUSI, tā vietā darīdama, iespējams, pilnīgi nevajadzīgas lietas..

un tā es apņemos (atkal un atkal) to visu vēŗst par labu.. sāku tikties ar visiem, kuri man svarīgi.. viss ir labi līdz.. notiek lūzuma punkts un es atkal skrienu, atkal man ir tik daudz darba.. tik daudz, kas jāpaspēj un nekam tā īsti nesanāk laika.. tā ir slimīga atkarība- skriet un tiekties mūždien kaut ko paspēt.. šobrīd (atkal) šķiet izšķērdība!
*šeit laikam parādās apliecinājums tam, ko māte man teikusi, šķiet, 2 reizes- ka mani neviens nemīlēs un es, lai arī kā iesākumā liktos, beigās palikšu viena.. tas esot man atstāts mantojumā! bet es smaidu, jo arī to spēju novērtēt! :) Tu jau zini.. ar mani viss ir labi, ar mani viss būs labi- kā jau vienmēr! ;)