zb
aij, es uzrakstīju sensācijas cienīgu tekstu un tad nolēmu tomēr to nepublicēt, jo kas bijis-lai ir bijis un paliek tur, kur bija.
un man riebjas, ka es sirdī apzinos, ka vēlētos pieļaut vēlreiz to, ko es jau reiz pieļāvu, bet.. es baidos kļūdīties, pazaudējot vēlreiz to, ko esmu jau reiz pazaudējusi, un tas ļoti sāp, zini? un ja par to vēl pēc tam ir jādomā, tad gan muļķīgi.
Bet gan jau, ka tas ir 3diennieks-rīt jau būšu aizmirsusi un iegājusi atpakaļ sliedēs.
man nepatīk tā stūlbā sajūta, kad liekas, ka stāvi starp divām ātombumbām- un Tev ir jāizvēlas, uz kuru pusi spert tuvāk soli, jo viena no tām ir tikai pilna ar cukurvati, bet otras sprādziens var izraisīt katastrofu..