sirdi salauž tikai 1 reizi
kamēr mācījos- gatavoju savam vīrietim vakariņas (cepetis + vārīti cepeškrāsnī cepti kartupelīši ar zaļumiem, sviestā cepti, utt), tad māsas lūgumiem palikt es atteicos piekrist, jo man taču bija jādodas pie sava vīrieša. Sakrāmēju somas, lai dotos- paņēmu drēbes, kārbiņās saliku vakariņas ,kuras vēl bija siltas, uzvilku ko seksīgu, lai vīrietim prieks un luste.. devos uz pieturu, kurā pavadīju ~ 1,5h, gaidot vienīgo mikroautobusu, kurš mani aizvestu vistuvāk no tās pieturas līdz manam vīrietim. Bet tā arī nesagaidīju. kad jutu, ka muguras sāpes un olnīcu jūtīgums no aukstuma ir pavisam neizturams+ kādu dienu vēlos arī bērnus + man bija kauns tur raudāt un nevis vairs trīcēt, bet raustīties, jūtot sāpīgu katru elpas vilcienu savās plaušās, mana vēderprese ik pēc ~5sekundēm sarāvās raustot mani atkal un atkal.. es devos atpakaļ uz mājām.
lieki piebilst, ka viņš visa tā laikā man pat nepiezvanīja, zinādams, cikos, kad un no kurienes izbraucu.. un ka braucu pie viņa.
un es nevienam nevarēju piezvanīt-to viņš arī zina.
laikam jau es esmu vienīgā muļķe pasaulē, kas naivi gaida, kad viņas mīļotais viņu beidzot pārsteigs ar kādu pārsteigumi;nu, kas apliecinātu to, cik ļoti mīl, cik dārgs esi, utt. laikam jau esmu vienīgā muļķe pasaulē, kas vēl aizvien gaida, kad man atnāks pretī uz pieturu, jo man pa tumsu vēl ir bail pa maskačku vienai vazāties, ka pavadīs līdz pieturai, lai vismaz vienai nav jāgaida vai jāiet pa rajonu, kurā piedzimst it viss. stulbene, kura cenšas nepārtraukti izpatikt cilvēkam, kurš ir visdārgākais, taču viņš to nespēj novērtēt un tā it kā triec visas manas pūles, maigumu, rūpes utt. zemē no visa sava spēka ar savu slinkumu, vienaldzību, nīdēšanu utt., apgalvojot, ka esmu nepārtraukti neapmierināta, ka nemīlot viņu utt., bet viņš jau runā par sevi patiesībā.
es nespēju izturēt to, ka nekas nenotiek. man ir jāmācās, man ir jādarās, man dzīvē tomēr vēl aizvien ir augsti mērķi.
un pukojies un dusmojies, un pūt un vēl sazini ko, ja Tu vēlies. Tikai neuzdrošinies man teikt, ka es neizrādu, ka es aizmirstu par Tevi utt. padomā par to, ko Tu esi darījis un nedarījis, kā esi lics man justies un liec.

un nebrauc pie manis šovakar. esmu vīlusies ne tik daudz Tevī- kā sevī.