reizēm ļoti pietrūkst Francijas. Reizēm iedomājos, ka esmu tur, iedomājos,ka vējš, kurš pārsijā matus ir vējš, kurš pārsijāja matus Francijā. Reizēm, kad rugos zvaigznēs,liekas, ka vēl aizvien esmu Francijā, kur bieži rudzījos zvaigznēs (katru vakaru un nakti) un atkal lūdzu tām kko, atkal runāju ar tām tā, it k tās mani uzklausītu. Un reizem, tajās retajās reizēs,kad baudu desperados MAS, jūtu Francijas garšu, jūtu atkal to sāļo smaržu gaisā un jūtu, ka esmu brīva, ka manī plūst trakums un vēlme pēc pasaules.
man reizem tik ļoti pietrūkst tās sajūtas -esot prom. Tas miers un labsajūta, tā prom esmības bauda.
bet tagad man ir kāds, ar kuru kopā gribēt būt prom. Gribētu, lai Ričards būtu bijis ar mni,lai būtu redzējis un piedzīvojis to, ko ikdienas piedzīvoju un redzeju Francijā, ko izjutu un velējos,ko sajutu un baudīju.. lai vinš saprstu. un es īsti tā līdz galamjau arī nesaprotu viņa promesamību Taizemē un Bali, taču tas ir normāli, jo neesmu vel tur bijusi. Bet vinš tā līdz galam arī nesaprot manu prom esamību Kanārijās un citur un otrādi par viņa piedzīvojumiem,kuros neesmu bijusi ar vinu.
man reizem tik ļoti pietrūkst to ainavu, skatu, vietu, kuras ir tik skaistas, ka liek tā vnk relaksēties un baudīt.. man pietrūkst to sastapto cilvēku,kurus nemaz nepzīstu un nekad nesatikšu, bet mani pietrūkst, jo viņi bija tik pietiekami nepazīstami un pārpilni man apziņas, ka viņus nesatikšu vairs, ka radīja tādu brīvības sajūtu un nepiespiestības sajūtu, kādu mājās sajust nebūtu iespejams. es milu doties prom,lai arī uz cik ilgu laiku, lai arī uz kuru vietu pasaulē, jo tā es spēju just, cik laimīga esmu, cik daudz manī ir vietas vēl pasaules pārsteigumiem, miedzīvojumiem..piedāvajumiem apzināt to, cik laimīga esmu vai varu būt.
un es gribu " iekarot pasauli" kopā ar Ričardu, lai justu un apzinātu, cik laimīgi mēs kopā esam, cik pildīti otra mēs esam.
lai ko jūs man atņemtu, neatņemiet man manu brīvību un laimi līdz ar to! vēlmi kliegt aiz labsajūtas, laimes un baudas par skatāmo,piedzīvojamo un baudāmo!

kad pārkārtoju istabu, atradu savas dienasgramatas, atbrīvojos gandrīz no visam savām dienasgramatam, izņemot- pirmajam2 (pasa pirmajā aprakstītas sajūtas,kad pārcēlāmies uz Rīgu: " Rīgā smird pēc netīram zeķēm" , man toreiz bija 7 gadi un ar to es izteicu to nepatiku pret lielpilsētas kņudoņu un vienaldzību, pelēkumu un aizņemtību) un pēdejām 2- 11.kl. dienasgrāmata un Francijas dienasgrāmata. Tik 2pusīgas sajūtas raisījās, lasot Francijas dienasgrāmatu,kuru, protams, visu nepārlasīju, tik pāris teikumu no dažādam dienasgramatas daļām. No vienas puses- ilgas un mazliet pat sāpīte par to,ka man tā visa vairs nav (nosaciti, jo man tas vienmēr būs, bet tikai tas, kas bijis- atmiņās tas man dzīvos līdzi visu atlikušomūžu), bet no otras puses ta pasakainā brīvības sajutas apziņa un baudas sajūta, visi tie skati un sajūtas,kuras atminā raisījās līz ar to visu.. tā it kā kādas filmas treilerītis pārskrietu skatienam, smiekli,smaidi, skati, aiznavas, cilveki, balsis, vārdi, piedzīvojumi, desperados MAS, royal menthol, top budget, casino, superU, Nica, Monco, Soulac sur Mer, Andora, Spānija, Vācija, Šveice, Itālija, pludmales, sērfotāji, glābšana pludmalē, dienas "mājās", mežacūkas, nobrauktais suns, autoavārija, telts, alus, vīni, sieri, bagetes, burkāni, gurķi, tomāti, plītiņa un maza panna, rīsi, lietus, karstums, utt. tik neskaitāmas lietas..

bet es priecājos, ka man tas viss ir bijis un ir, apzināt to ir fantastiska sajūta. uN laiks nestāv uz vietas, tas palīdzējis man kļūt par to,kas un kāda esmu tagad. Un es atgriezīšos Francijā reiz, es apsolu sev to. un vēlos paradīt kaut nedaudz Ričardam no tā, ko es redzeju, cerot,ka viņš spētu tonovērtēt gluži tapat kā novērteju to es.

un vispār, esmīlu savu dzīvi,lai arī cik kakaina tā reizem varētu šķist. Man ir cilveks, kuru mīlu vairak par visu.. un man ir mans spēks,kurš palīdz doties tālāk,lai redzētu unpiedzivotu aizvien vairāk. man neko vairāk it kā nevajag. Pat ziemassvētkos neko man vairāk nevajadzetu kā apskāvienus un bučas,mīlestību un rūpes no mana mīļotākā cilvēka!

/..un reizēm man tik loti aizvien pietrūkst tēta. bet tas tā pa kušššššo ;) /