fjhxrftjxj
man traki pietrūkst Ričarda. viņš jau it kā nav tālu- tikai skolā, bet es Pļavnieku mājās. Bet liekas, ka viņš ir trakoti tālu pro no manis.
Pārbraukusi mājās, ielīdu gultā uz stundiņu, mazliet nosnausties. domas atradās vienīgi pie un ap viņu. Un domājot par viņu, es smaidu, smaidu tā kā sākumā, un smaidu tā kā visus šos ~ 8mēn un mazliet pirms tam. Viņš vnk dara mani traku un es nevaru bez viņa. Ko gan es darītu bez Ričarda?! Pat nevajag tādas domas domāt!

šorīt jau 2. 0,5 kafija, bet tā kā nav foršāk tā nav.

Ir doma Gatim uz dz.dienu uzdāvināt ielasmeitu. Tāpēc runāju ar Krievānu par to, kura varētu būt piemeŗotāka gan apkārtmēru ziņā, gan cenu ziņā. nevar tikt gudrs, kura varētu būt īstā!