Re: Kāpēc viena?
mani neinteresē izrunāšanās, tā reizēm nepavisam nav derīga un ne jau tāpēc, ka ir kādi nebūt noslēpumi vai kkā tā, bet vnk, piem., neprot vai īsti nesaprot, kas noticis, vai arī bieži, manā gadījumā, nedrīkst teikt neko, jo tas pagarina visu kņadu un dusmošanos uz mani no mīļotā puses u.c., tāpēc uz brīdi noklusēt, lai nerastos nepatīkamas sekas. reizēm arī zinu, ka labāk ir noklusēt nekā pateikt to, ko nodomāju, iedomājos, piem., ja zinu, ka tas varētu aizvainot otru cilvēku.
esmu viena tādā nosacītā ziņā. esmu iesprotstota sevī, tā it kā.
Man sisrniņu nav nepieciešams izkratīt, bet ja ir, tad daru to šeit, vai arī vnk parunāju ar uzticamiem cilvēkiem, piem., māti, mīļoto vai. .tas laikam arī viss.
un man kaitina, ka mīļotais cilvēks uzskata, ka es citiem labāk kko stāstu nekā viņa, bet tās ir muļķības!
.........................

Tu taču zini! ;)