neljauj man aizdomaaties luudzu
vai es esmu laimiiga?
jaa, es it kaa pirmajaa mirklii momentaa saucu. Tachu apdomaajoties man naakas secinaat, ka man tomeer kkas truukst, tachu es taa iisti nespeeju to nodefineet. sakaraa ar to, ka diez vai man tas, kas truukst vairs kaadreiz buus vai vispaar varees buut, tad man jaaieraada sev, ka to tuksho vietinju droshi varu nonjemt no rezervacijas uzskaites un ljaut tur pilniigi mieriigi un droshi iemaajot citaam lietaam, kuras dariitu mani laimiigu.
kaapeec cilveeks meedz skumt un ilgoties peec taa, kas reiz saapinaajis un licis justies veesi?
it kaa esmu tam visam sen ljaavusi iet, bet reizeem es atkal atkriitu kreeslaa un aizdomaajos, atceros, mazliet noilgojos. vai es nozheeloju? pilniigi noteikti, ka nenozheeloju, jo man bija labi, jaa, bija tachu! un labi ir arii tagad.
-omnia mutantur et nes mutanmur in illis-viss mainaas un mees mainaamies tam liidz.
un lai arii cik gruuti reizeem buutu mainiities liidzi laikam, vietai un apstaakljiem, es mainos. reizeem mans organisms pretojas tam, sirds teju vai shkjeljas uz puseem, jo es veelos kaveeties noteiktaas vietaas un laikos. man ir labi arii vienai, kaa gan savaadaak es buutu visu sho laiku iztureejusi viena? tachu tagad vairs es nespeetu viena, nee. nu man ir pieaudzis Richards. un richardaa iesaknjojusies esmu arii es. un taadu kljuudu kaa vinja zaudeeshana netiks pieljauta- es maacos no savaam kljuudaam, kuras reiz mani triekushas zemee ar visu savu speeku. bet vai shaadai riiciibai nav par veelu? vai vieta, laiks un persona ir taa, kuru man vajadzeetu notureet? es ceru, es ticu, ka viss ir uz labu! vinjam ir jaabuut tam, kursh mani miil tik traki kaa es veelos, lai mani miil un otraadi!

esmu nogurusi no taa visa.
lai arii cik gruuti man nebuutu to atziit-viss veel nav beidzies.