ir grūi izturēt tās nesaskaņas, kas mūsu starpā ik pa laikam sarodas, bet mēs kaut kā tomēr izdzīvojam tām pāri.
šodien bija grūta diena/ vakar.
pēdējā darba diena- smaga emociju dēļ (man tiešām patika tur strādāt to kolēģu un vienmēr pzitīvās gaisotnes dēļ.. bet dzīve pieprasa savu un līz ar to nākas rīkoties tā, kā tā liek, tā kā, iespējams, būu labāk, lai arī kā nevēlētos to darīt).

vai man pietrukst Ričarda šobrīd? NEZINU. tieši šajā mirklī visa ir gana. alkohols mazliet asinīs.. domas un skumīgums par darbu.. satraukums par studijām.. utt. raizes par Ričardu ir minemālas, jo zinu, ka viņš jau noteikti .čuč un tas nozīm.ē, ka viss ir ok.

saimons mani samīļoja.
rī satikšu Tomu.
pietrūkst Kristapa.
mazliet arī Vades.
Jānis.. hm.. ar viņu vairs nav kontakta.
Krievāns- kaut kur nozudis.

satiku reini.. runājām par brazīliju, franciju.. pietrūka. viņš mani atkal apskāva..jutu, ka vinam manis pietrūcis. būš jau labi, pamazām, pavisam pamazām mēs atgustamies un atsākam kontakt.ēties, atsākam atkal kļūt tuvi. būs jau labi. un jutu to, ka tomēr man viņš stāsta patiesīu visu, ka man viņš vēl aizvien uztic lietas, kuras Dacei tā arīviņš neuztic. kā arī- man viņš spējis pastāstīt lietas, par kurām vinai nav pat ieminējies, lai cik tuvi viņi arīnebūtu. jauki.. vismaz kaut kāda noturība un uztiība.

pēdējā laikā- biežī raustās valoda, nervu tiks, galvassāpes, svara pieaugums , nogurums, nervozitāte, nepārliecinātība, rūpes, vienaldzība te atkal uzrodas, te atkal nozūd..krāsaini klājas, krāsaini.

*i still haven't found what i'm looking for.