vakar vakarā mana māte iepazinās ar Arni, ar Ričarda tēvu- vakariņas.
dīvaini. kāēc dīvaini? laikam jau tāpēc, ka neesam kopā pat vēl 2 mēnešus, taču mūsu attiecīas jau ir tik nopietnas. es teju vai dzivoju pie viņa. kautrējos- tas neesot smuki, ka es tā. bet viņš vienmēr panāk to, ka es tomēr atkal un atkal, dzīvojot teju vai kā "uz somām", palieku pie viņa. pagaidām, tas esot tikai pagaidām, savādāk neesot iespējams vēl. un vinam vēl pēdējais gads godam jāpavada.
mums izdosies!