Mūsu sarunas bieži ir neiecietīgas, asas pat skarbas, bet fiziskais mīļums ir tas pats:

visas izjūtas, kas rodas Tevi apskaujot ir tieši tik pat spēcīgas vai pat vēl spēcīgākas nekā agrāk, un reizēm man šķiet, arī Tev ir līdzīgi.

Mūs vieno milzīgs dzīvniecisks spēks, kas izpaužas pasakainā seksā, cauri kuram strāvo agrākais siltums un mīļums- tāds, kāds rodas mīlestībā- īstā, daudz patiesākā par manējo, kaut tagad pagājušā.

Mūsu augumi sastopot viens otru atdzīvojas un tiecas otra.

Turklāt domāju, ka jūtu arī to mīļumu, ko Tu saki, jutīsi pret mani vienmēr, jo mēs bijām kopā.

Un es gribu novērtēt un izjust to, bet atkal virsroku ņem rūgtums par to ka nepiederu Tev, ka esmu tikai viens no, un ka Tavu mīļumu vispārākajā pakāpe varu sajust tikai mīlēšanās laika..