Es pieklauvēju pie tavām durvīm, Tu atvēri, Tev mugurā bija tikai mežģīņu biksītes un kas līdzīgs krekliņam. Es biju bez valodas un iespējas kaut ko izdarīt. Tev rokā bija glāze sarkanvīna, Tu piedāvāji arī man. Es paņēmu to un pēc mirkļa Tu apskāvi mani. Tavs augums brīnumaini smaržoja, Tava āda bija pasakaini maiga. Mana auss pieskārās Tavai un es nespēju nenoskūpstīt Tavu plecu un kaklu. Mana roka noslīdēja pa Tavu augumu. Es pieskāros Tavai mugurai, gurniem, kājām un dibenam. Tu salieci kāju un es sajutu Tavu siltumu pavisam Tuvu sev, es noglāstīju Tevi.

Apskāviens bija cauri. (Tevī bija nostrādājis kaut kas, kas atgrūda mani.)

Tu vaicāji vai negribu ieiet dušā, es gribēju.

Es nevaldāmi tiecos Tevis, bet mierīgi sēdēju Tev blakus un centos koncentrēties mūsu sarunai.

Es cerēju, ka vēl drīkstēšu pieskarties Tev, mīlēties ar Tevi.