Daļiņš no vēstules Viņam...
...mana ikrīta apņemšanās jau pēcpusdienā nogurusi. Vēlme būt TĀDAI izkaltusi - nav viņai enerģijas... Kas man pietrūkst? Nezinu. Dažreiz liekas, ka tas esi TU, kas man vajadzīgs, lai mana dzīve pārvērstos par pasaku... Bet... Bet Tu jau esi Tu, bet šī tak ir mana dzīve. Kā es varu uz Tevi uzgrūst savas laimes nastu? Kādas gan man tiesības... Jā, tiesa Tava klātbūtne man ļoti palīdz. Dažreiz pat Tavs vīrišķīgais nejūtīgums man palīdz daudz vairāk kā apkārtējo žēlināšana. Es zinu, ka Tu nebūsi tas, kas savas jūtas izrādīs skaļi. Un nevajag. Tālums iemācīja saklausīt to, kas ir tur - dziļāk... Pārējais ir manī pašā. Nezinu gan kādēļ apsūnojis, iekūņojies dūņās... Man vajag augt. Augt. Vajag. Man.