redzi mēness aptumsumu un uzreiz neviļus nāk prātā cilvēki, kuriem jāpasaka , lai paskatās ārā pa logu, bet tad tīri racionāli apsvērumi par to, ka tas cilvēks vēl gulēs un nenotiks jau tā kā filmās rāda, tāpēc doma izgaisa. aber jo tālāk es braucu, jo mēness lielāks auga, lidostā jau tas bija milzīgi apaļa poga. patiesi skaists rīts ar zeltainiem bērziem, rudens zemo miglu, mākoņainiem mākoņiem un mēness paslēpēm.

vakar tā gribējās aizmigt zobu mocītāja krēslā, šķita, ka acis iet katra uz savu pusi un bolos kā negudra.