lelipudrija ienesa savā kastrolī gas of latvia
gaspačo provincē starp divām dīvaini novietotām ēkām aprakstošās kustības bija ienesušas zināmu dīvainību tetovējumos starp divām baznīcām ar stopiem zem zemes ar torpēdu sāpēm mēs lēni lējām iekšā benzīnu tajās ēkās kas bija jocīgākās starp mežiem ieskautiem pļavas vidū divas dīvainas ēkas viena kā nogrieztas dzirnavas otra kā zemē iegrimusi baznīca un tuvējā mežā gastrolieši sava vadītāja vadībā sava pulveža un vada komandiera kaut kāda bonapartīna vadībā kašāja neapsnigušos laukus kur bija sakrautas priežu mizas akmeņi un kopji un viena rinda stāvēja mierīgi kamēr gastrolieris kašāja mazu pleķi sev pie kājām kā gribēdams pārlekt strautiņu bet viņa gastrolieri bija ciparnīcas sarijušies un stāvēja vienkārši kā kā pulkvedim jāstāv kad jāievēro priekšraksti kā uzvesties un kā rīkoties tāpēc tā bija ceremonijas masa, bet pie šķūņiem bija rinda no divmetrīgām tautu meitām un rindiņas skolnieku parasto tai šķūnī noteikti bija marsiāņi un mākslīgais intelekts jo nekādas tādas cepuru antenas nebiju redzējis uz cilvēkiem un visa gaisotne bija neapšaubāmi mākslīgi radīta tā neatbilda tai realitātes atdarinātībai kas ir tiešā veidā ekranizēta kā pasaules attēla bet šeit jau bija šmaukšanās turklāt latvijas gāze bija institūts kas pa sarkanbaltsarkanu vagu ar kūkumu un caurumu veda pie papīra mizu strūklakas lauka malā, kur sākās mežs tāpēc visa šī apkārtne bija ļoti dīvaina to apdzīvoja dīvaini ļaudis ar nesaprotamām paražām un nesaprotamām neredzamām bļodām viss tas materiāls, no kā bija salipināts pievads bija tāds kā putraims es varēju kaut vai iztēloties detalizētas grafikas, bet viss, ko tuvumā varēja vērot bija jaunas pasaules kas turpinājās tālāk un dziļāk it kā mūsu izmērs vēl būtu noderīgs šajā jaunajā laidarā.