tad nu es iziešu vēlreiz ārā. žēl, ka neesmu saņēmis novērtējumu, jūtos mazliet lieks. varbūt man vispār paklusēt. tagad pamēģini iedomāties tādu scenēriju, kad tev atbild uz šo ierakstu. stop. tu jau vienreiz sabojāji priekšstatu par sevi, varbūt nevajag spēlēties ar šīm attiecību cilpām? ko, kas... vatever, es tikai mēģinu paskaidrot, ka nebūt jau galvinīgi te fiziski ierakstīt, es alkstu pēc tā, lai man prātā kāds paslavē, tā, ka es jūtos labiņš. ko? lūdzu nesāc tagad. tu lieto tos vārdus, ko tu lieto citā kontekstā. kāpēc tu tā dari? un vispār tu bīstami pietuvojies. kam? nu tam tu pats zini. nē, es nezinu. pastāsti man. tu laimei bīstami pietuvojies. ārečenu, tas ir tas lielais plus mīnus, tā tas veidojas, tās lielās leģendas un mīti stereotipi dogmas, visādi apsauc un norāj, bet īstenībā tu ej uz laimi. ārā bija forši. varētu vēlreiz aiziet, bet kaut kā dīvaini iet vēlreiz uz to pašu vietu. dīvaini un arī slinkums un ir jāstr. jā jā viss būs. kad kad. ļauj taču saulē pagozēties, kad būs vakars tad būs nakts un melns, bet tagad ir jāiet ārā patiesi no tiesas uz visām četrām. ārprāts ārprāts. mani sāks novērtēt ar laiku? da es jau tagad esmu zelts un vispār (nē, es atsakos teikt to vārdu). kas tev ir kāds komplekss. iedomājies matīsu. nu sākas, kas man tagad būs jāpaskaidrojas pa labi pa kreisi. kāds smaida. jā jā. tagad apstājas, lai saprastu, kā izturēties, lai ko lai? lai nepazaudētu uzticību draudzību, ko? nu ko ko ko piesējies, laid vaļā. ok, es palaidīšu, vai tad man vajag. labi labi. ko tad. nu šitaste. nu davai draudzējamies. es ceru, tu redzi, cik mēs svarīgus jautājumus risinām un atrisinām. jā, es to redzu, esmu par to priecīgs, vienmēr vajag biežāk ierakstīt. vaine? nu jā, bet kas man to liedz? nu kā nu kuram kā nu kuram. ko? ko tu tur muldi. nu šitas te tu esi vairāki. ak tā ja nu pastāsti man par to. ai nu labi, es pajokojos. es atcerēšos, ko tu teici. sarunāts. nu tad uz redzi. uz redzi.