lūk tā ir rakstīšana, nevis domas par rakstīšanu, kas patiesībā ir bojāeja un sevis izķidāšana. nevar iepriekš izdomāt, ko rakstīt, tas ir karatisms, tas ir pilnīgs tontons, tāpēc... nu nu iebilsti. ai nu labi. ja es tagad izgāju bezgaisa telpā, man vairs nav kur atsperties, ja, nu tad pastutē mani, paaiztiec mani no apakšas, ja jau tu tik slavenais zemē stāvētājs ar visām četrām kā kukainis vēl bonusā dabūjis 223 rokas kājas. labi, nekļūsim smieklīgi. vienmēr ir svarīgi nodrošināties pret negadījumiem. vēlēk vēlreiz aiziešu pie g. gaujards tas ir gaujards, ko jau atkal iedomājies. es? nu ko tu uzrunā, sauc taču vārdā, piemini vietvārdus, īpašvārdus, esi atklātāks. jā tūlīt ar tūtu, lai mani pēc tam nosit ar slotu? nu gan tu esi brutāls tēviņš, kā tu par to visu spēsi atbildēt kopsapulces priekšā. jā, starp citu, negribu parunāt par to. a ko tur daudz runāt, tas jau tādas drazas vien ir, ko es tur varu palīdzēt. nu jā labas sajūtas nāk no tik ilgas novilcināšanas. vaine, redz kā tu mani saproti. ne pārāk īstenībā, bet man patīk pievienoties un darīt tādas lietas, ka mani stāv kājās. nu nu ko tad tu tādu dari. redzi, kad pretstata, tad rodas jaunas kvalitātes, nevis kad paštaisni stāv un pasak aplakanu lietu un pasniedz to kā nezin ko, tam visam vajag spalvojumu, ādināšanu, kaulināšanu.. tu saprati. nē, es atsakos saprast, es neesmu nekāds pavadiņš. tad ej dēt, ej bekot pa sniegu. iešu arī, kas man kaitēja. nananā