izgāju mežā lasīt zobupastas putekļus un jūs neiedomāsieties, cik daudz vezumu tas prasīja, varēja paspēt kļūt vecs. lūdzu atskaiti par plūdumu un cik tas labi iet pie dūšas pie caurspīdīgā papīra, kas mūs tēvišķi lamā. /smejas/ dara tā - ... nevar teikt, tas būs platforma, tāpēc es uzkundzējos un tagad esmu citā dimensijā, jo izdarīju izvēli par labu labajam un taisnas līnijas ne vienmēr tādas ... nevar teikt, jo tas ir burtiski un birma /papūš nost sarkanu diega kamolu...nevar teikt, domas baidās no bailēm un dusmu lēkmes uzliesmojums uzplūde pieplūde saplūde gaismas kritumi izlaiza visas dziļās vietas un es klaiņoju, lai taiga būtu labos izgaismojumos, es kaut ko nepieminu nevis tāpēc, ka baidos vai kautrējos, bet tāpēc, ka uzskatu to par sliktu stilu taktu mīmiku, tāpēc būtu reizei pieņemt maksas klēpi uz visiem domu graudu sātaniem un nogulētiem sāniem piedodiet, ja radu neērtības, bet goda viesi vienmēr ieliek kaktā, lai tas neplāta muti un nebojā namamātei godājamu vakaru, kas pilns ar cēlmetāliem un celofāniem satīriem un kundēm beigtu rozes lapu sazvejošanai molusku piesūktā lūpu kaktiņā sēž mūsu goda viesis un godājami klusē savā mutautā, lai tā balss, kas izplūst pāri malām pāri jūrām iet un dziļi dzīlēs lasu ozolzīles, lai tās ēstu bada kāsi nestu un godbijīgi laizītu no savas tases labradorus nost no manas labdarbības nomocītā sklerotiskā skābbarības torņa galertiņa un domu baktērijas un bakalejas nemūžam neatstās to vienaldzīgo iespaidu un labradora krepapīru mutautiņu uz kakla piestiprinātu ...nevar teikt lokos salaistas melnas gondolas un godbijības laišanās došanās krišanās līmeņos un laiskās balles kleitās es gaidu, kad uzziedēs melanholijas ...nevar teikt domas baidas nelielas tirādes un godmanis kungs kā tēva tēls uz manas pakauša kad visas lietas nevarēs teikt, tad atliks tikai kāsēt un iedomāties klepū esam brangam tēva dēlam kā tas dodas manās gaitās un klaigā pāri visiem iedomu raženumiem es taču neļaujos tai gaismas kleptomānijai klaidonībai kas ar trauksmi zaigu z nevar teikt domās, ka tas nav pa īstam un domas ar klaidoni pāries metastāzēs un es pieaugšu savā vecumā kā cienījams vīrs un sievs dos roku klaiņojošam sunim nozagt gredzenu ar zobiem pārnest mājās klaigājošu torsu nebeidz pārsteigt molekulas grozā kā ietriec moduli uz visiem iespējamiem slazdiem tā es labprāt nobendēšu strītfaiteru
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: