diezgan neslikti izskatās, kad paiet laiks. no sākuma es domāju man likās ka tas tāds pašapmāns, bet tagad laiks ir parādījis kvalitāti. man ir acis kubā un esmu aizmirsis paēst, bet jau vakars. es spēlēju spēli kurā ir sc bum nesaukt vārdā. kāpēc es baidos saukt vārdā. jo es gribētu spēlēt stalkeri uz spēcīga datora, nevis tādu pasenāku bet no zelta fodiem toties. nu un kas par to, ja es būtu vinnējis četrsimts latus loterijā. pie manis ir novērojami tādi izgājieni, kuri nav kvalitatīvi, bet tas nekas, es to sev pilnīgi piedodu, jo ārā ir vētra un ja cilvēki ir iedzēruši krogā, tad apkārt staigāt varētu būt tīrais prāta darbs neprāts. jāiet tomēr paēst un varbūt manām karikatūrām parādīsies vārdi kārlis jonass abrahams linkols links borouzs prisonb rēkt labi. lai paliek nieki un ālēšanās man paēst vajag, bet es negribu iet tik tālu, man vēl no vakariņām iesaiņojumi un tūtiņa uz galda stāv tik ilgi esmu te aizsēdējies, bet tas arī neko neapzīmē, jo es tagad esmu tāds ar lielo Ā kāds vien var parādīties. vakarā domājams jāiziet uz balkona pīpēt tāds vējš un kā suns šodien uzvedās kā ārprātīgs nevaru nemaz to izstāstīt tik jocīgs un pilnīgi pašcieņu zaudējis un tad vēl sakoda kādu, kurš stāvēja pie durvju zvana. lai jau paliek, es uzlikšu galvā kapuci un tikai padūmošu mazliet. dzirdēju iepriekš, ka mamma karbonādes cep varbūt var aiziet nospert vienu man vēl ir divi vārīti kartpueļi no vakardienas un skābi kāposti kādas gan tur vēl ēšnas tradīcijas es jau tās visas sen esmu franču gurmoniem par šausmā nonivelējis un mierīgi uz nakti varu nezin ko apēst