es tagad pastāstīšu par savu dzīvi, ja jau tas ir sākts, tad pabeigs kaut kad citreiz, tātad gāju pa soliņu, bet tam salijušās malas bija jau klāt, īss soliņš, nospļaujos, ka tavu jods jibid, gāju tālāk, atradu divus punktus uzreiz izlietoju.. lai nav jāvelkā un jāseko līdzi kād pinkodi ir aizmirsti es jūtos modrāks es jau nenoliedzu mātišķo tēviju un visus tās kapitālistus, bet no galvas līdz kājām es sevi manlieks nepazītu, jo esmu noslēgts un ērmojos, bet odere var noderēt un es var izplesties kraujā un krastmalā, pat pludmalē, tad tikai atskrien pliki bērni un laupa rozes no melniem galiem pāri visiem iesvētītajiem un kodolīgajiem, lai rasmas ezerā visiem pietiek apakšbikses. kāpēc mani tā uzrauc "visi", tad jau nogarlaikoties no gara koka tik zemu, ka debesis nodreb gaidās pēc palaista koka vaļā atnāk lielās aumaļas un nostprina manu sapratni par pubertāti, bet nevar visiem viesiem tik dāsnas kailgumijas dāļāt, lai tas attiektos tikai uz rozamundu un diviem trockiešiem, kas mani gaida nesagaida kļūst par kafku izkakā kaku paņem vaboli pie rokas un pārgriež tai skaustu nejau visu uzreiz kārtībā tādā nelietīgā aumaļā un es jau tesos nemelodams tešos uz tesa konfekti kur gaida salamandra un lietotājs gurnis ir daudz mūs jau pieredzējis kādus tad secinājumus es iz savas pieredzes dāļāju kā lauku sultāns es izmantoju visus piedēkļus nelikumīgos un gaidu, kad valsts pret mani vērsīsies un es tad varēšu stāstīt, ka cilvēki iekšēj tik ļoti baidās no totalitārisma, ka sāk viņu izdomāt, lai sāktu jau cīnīties pret to pirms tas vēl ir sācies, tāpēc glupajās cilvēka dzīlēs var izvemt tik daudz nesapratnes un neradīsies tik gudrs cilvēks kas atrisināts briesmīgās kompleksās pusdienas individuālā līmenī, jo katrs sēž lietū pie lodziņa un lai gan kapitāla izteiksmē dzīvē nav izrāvies tīri emocionālā viedolā un ietērpts tikai gaisīgumā viņš klejo kā izsalcis pūķis un ir tik varens iedomāties ja svarīgs jautājums būtu atkarīgs no kādas randomā izvēlētas pavecas kaimiņienes kā mēs ņižātos viņas priekšā un kā pasaule mainītosbet tagad ir tikai vieglprātīgs lepnums par savām spējām par neierobežotību un bezgalīgām iespējām dod tikai riekšavu alus tāpēc nevar nākt klajā tāds cilvēks kas atrisinātu visu cilvēku individuālās ēdes, pat jēzus atrisināja tikai tik daudz ka dažus miljonus ir uzmočījis uz adatas, bet pārējie pretojas klepo un nezin, kas ir patiesība, bet tie, kas zina, tie ir vinderpunduru un nedzer viens otra vīnu bet peld siekalās un aumaļās tāpēc es atstāju savas pēctecības un vērtēju visus halucinēgu legalizētājus par vienu no vairumiem un vai tiešām mēs esam uzlabojšies vai tad mēs esam laimīgāki kā automatizētie animāļi, kuru vēderos paši gaistam un ceļamies mēs neesam reti izņēmumi mēs esam katastrofas smailais auns uz piedurknes un kapota salambura                                          -