tētis pirmo reizi savā mūžā rīsus vāra. nāk sūdzēties, ka vislai ūdens izbeidzas. vislaik lej klāt. aizgāju nogriezu mazāku uguni, jo bija uz maksimālo uzlikts, jau katlam rokturīši svila un smirdēja. ieliku buljona kubu, kamēr kolbā jau visas brokastis ar pastētmaizi un divām olām burbuļo un drīz jau radīsies tas receklis, kas mani tur rokās šai sārmu pasaulēs es garā nogulsne kādu kg smaga auss un visas saldās mēles mani laiza es kā pātaris kā dūja virs lietus mākoņiem kārtoju lūku, pa kuru iekāps mans lauku radinieks un atnesīs man cūku