-Sandriņ, tu bankā strādāji, kāds ir vertifikācijas.., verifikācijas kods?
-nezinu, kur tev to prasa?
Pienāk klāt skatīties. Sarunājas savā starpā..
-vajag uzzvanīt paprasīt
..
-jā jā viss ir sarakstīts
Sandra aiziet uz savu vietu
-pirmo reizi tādu redzu, ko viņi tur maina tik traki. Jāpaskatās manējais. Jā man arī ir četri
-varbūt tev nav rakstīts ka tas ir tas vestibili.. un zini viņi angliski raksta
-man šeit arī nav, varbūt tas tikai čip kartēm
-bet uz parastām arī rakstīts
-man nav rakstīts
-..tagad jau paskatās uzreiz vai nauda ir. Agrāk varēja pa telefonu sarunāties. Tagad uzlikuši telefonu kas maksā 0.59 +PVN
-kaut kā jau viņiem tā naudiņa jāpelna
-kaut kādas šmurgas saliktas
-agrāk bija 16kg tagad ir 8
-es kad braucu bija sešpadsmit
-tagad 20, iekšā var 20
-jā

-nu mūžu dzīvo mūžu mācies, tagad zināsi kas ir vertifikācijas kods
-trīsciparu skaitlis, vairāk neko nezinām
Māj ar galvu
-tagad vismaz zināsim ko ievadīt, savādāk jau viņš būtu prasījis, ja būtu ievadīti burti
-mhmm

-a kā jums ar mašīnu Sandra, tu mums neko nestāsti
-nopirkām
-nu rekā, sēdi te un neko nestāsti
-skati jāiziet lai var pavizināties, nē nu pavizināties jau var. Nav jau nekāda vaina
-kādu jūs nopirkāt mašīnu?
-opeli..
-mhmm
-man jau it kā patīk... es jau sev tādu nepirktu...bet
-nopūšas
-šodien domāju braukšu ar mašīnu, bet Jancim māsa..
-pa lietu un sniegu..
-tā jau sola..