šodien tāda stīva diena kā jau pirmdiena, ir vēlme raivim kaut ko pajautāt. raivis lasa kaut kādas tabulas un ar marķieri atzīmē atsevišķas vietas.
mums pa brīvdienām bija izvākts kabinets, jo grīdu bonierēja, tagad spīdīga, bet kad visu sanesa atpakaļ šorīt, atnāca onkulis ar urbi urbt un manu galdu urba un skrūves par garu bija izvēlējies un izurba divus caurumus galda virsmā mazliet arī izplēšot gabaliņu pārklāja.
skatos uz raivi un domāju ko viņam tādu pajautāt.
viņš tagad pielika roku pie mutes it kā aizdomājies, otrā rokā mārķieris.

neko nevaru izdomāt, domāju kaut ko lietišķu pajautāt un seju tādu nopietnu uztaisīt. personisku kaut ko prasīt būtu pārlieks uzbraukums, jo klusums valdīja. bet tagad baigās klaigas un arī raivis pacēla galvu lai iespraustu savu smieklu kopējā jūklī. negribas tagad raivim neko jautāt, piedodiet par garlaicīgu ierakstu (kaut kāda dialoga veidošanas iezīme ko neteiksi)