domas paliek arvien tālāk
gaisma paliek ārā aiz loga
istaba nes mani mirdzumā
ap muti izaug rūgtas dimanta olas

durvis aizsietas ar jumta kori
zobos drošības kurpju šņore
vienus vārtus sargā gruzdošs lidlauks
otrus magnetizētas spiedpogas

brienu pa rūtainām neona strutām
peldu spalvainu ziloņu snuķos
durstu putnus ar vārītu olu
saduru sev pirkstu ar marles poru