tagad esmu atgriezies ar paciņu semušku. es grauzīšu bet jūs raugāties. tātad kas notika pa šīm minūtēm, kad biju brīvs no slogiem un daudz darīju lietas labā. es mēģinu aprēķināt, kā var izvairīties no drausmām. laikam par tām nevajag domāt, kad domas atgriežas seklā dzīlē, tad var izrādīties baisulīgi seksīgi. tad no gaismas es atdalos un dalos savās pārdomār ar pārējo pasauli. bet gods mūs nevar dabūt cauri šai sistēmas mazfunkcijai un gaidāmie rudeņi sadodas rokās ar plesi aptin sev pakausi un dodas badīt zāles stiebrus, kuros nevar sazaroties visi, kam ir pieticis patiesības un pacietības būt pateicīgiem un draudzīgiem. gaidošās mātes ir izpletušas kraujamos agregātus un gaida pareizo brīdi, lai ar velnišķīgu stara bagātību nonāktu patversmē, kur tās bagātinās sēklu donori ar savām atvasēm pie kātiem piestiprinātām un gaidāmā pantiņa gudrības avatārs nevar mūs labi sadzirdēt graujošā cikliskuma pavadījumā, jo pirmkārt tas izskatās labi uz ataudzes un es nevaru saremontēt visus savus stādus, lai tie izskatītos pēc patreizējā sanākšanas sindikāta. es labprāt atvainotos, bet nevar visu laiku buksēt. velns es atkal aizmirsu nogriezt nagus un tagad ko man iesākt ar šādu prātvederīgu plutarhu uz mana kakla, ja visi nevar vienoties dziesmā un gaidīt, kad parādīsies klejojošā lapsa ar taukiem apkārta un nesoša lāci uz pleciem, lai izrediģētu straujos kritumus un pacēlumus un nepiedāvātu mūsdienām to tālskati, kas bija paredzēts mūsu piečakarētā industrijas žurnālā pacelt skatu un dalīt baumas par pamestām ēkām un gudrības prātojumiem, jo nevar mierīgi salīdzināt tos iegarenos stādus, kas ir palikti zem pakauša un tos nepiedienīgos draudzības apliecinājumus, kas risinās piesārņotās ielās. es esmu nevainojams tādā ziņā, ka neesmu piezīmējis netīrumus visām lielceļa malā esošām atejām un ieskrietuvēm burgeros, kur katrs pārdevējs pie frī kartupeļiem piedāvā skābi iemest un doties tālā ceļojumā uz burgera ripulīša un dounatu dabūt kā lielo resno  balvu mūsu vienīgāpatiesība mūs attālina no rādiusa un radara kreisā acs pieliecas pie manas pakauša attekas. tātad es tagad nomierinājos un darīšu kā liksit. nebūs jau droša tā tērauda mantkārība, kas ar galvas paviljonu dara manas sāpec neciešamas visiem rīdziniekiem iegarenās badmintona rudens oāzēs un gibraltārā mēs varam jums piedāvāt skrejlapas un drošas petaržu noliktavas, lai paliek tās sausās kamenes, ko par drudzi bija atzīmējis lomonosovs un gaida pateicības vēstules gaidāmā dmt pantā un gudrības iekarenās gudrības nevar mūs vienmēr atbrīvot no sakvojāža un gaudo starmeši uz paplātes mūsu klasiskajos iemauktos un drusku nepiedienīgi būtu to visu savest nekārtīgos robežpunktos un dalīt ar plastikāta skeletiem uz vienu roku un dainas paliek atvērtas mūsu iekarenos griestos, kas ar skanošiem iedzinējsuņiem piedala mūs ar kārpu vasaru un dalībnieki dabūs par novembra iesmu gudrības saprašanās iemauktus un dalībnieks ir tas skelets, kura partizāni nevar mani atpestīt par sakrāto strutu kaučuku uz apmetuma vākiem ir izvirzījies uzraksts ādažu vidusskolas devītās b klases skolnieka tāda un tāda pieraksti latviešu valodā tūkstots deviņi simti deviņdesmit sestā deviņdesmit septītā mācību gada zapetaja un visi aiziet uz aploksnes parakstīties par iemaksām kopējā ekskursijas kontā un domā, ka tādējādi būs izbēguši no visiem pienākumiem būt paklausīgi un darīt brīnuma lietas no viena pirksta izzīstas un nepieradinātas ar visiem klases skolniekiem domas bija pavedinātas un gaidošas ar stalaktītiem nobārstītas un gaismas reklāmas saremontētas ar pievilkšanas spēku un drusku nabadzīgos kadros es jūs vienmēr radīšu kā bārkstis mūsu labāko slavu mihalkovu apestī no ļauna un dod mums iespēju labi izskatīties uz klepus tablešu paciņas reklāmas bukleta vienkēršā patiesība mūs izrauj no konteksta un atdod mūsu varavīksnes rādiusu maziem radariem laizīt kā konfekte es izraugos būt plastikāta maisiņā un gaidīt savu skolas rindu ar pēcgaršu mutē un uz ielas ir izrādīties iznākuši balti karaļi ar sekstēm maisos uz muguras piesietos resnos balalaikos un domas kā raķetes šaujas pret nepārvaramu virsmu un nekad nevar sadrupināt to lielisko patiesību, kas uz roktura atstājusi savu mēteli par graujošo pandemonijas iekarsējmeiteņu krāgu uz labās rokas vienmēr dabūnams ir mūsu krāgu piegriezums un dainas pakliedz tik pretim un ļauj man ierunāt skanējošus struktūrvārdus un domā pateikt, kad gan man aptrūksies tas tecējums, ko nevar neviens no mums atšifrēt, bet tikai gaida patieso mirkli, kad visi būs piedzērušies no pārejas un gulēšanas nepietiekamā smārda mūs varat atšķirt pa gabalu un domāt savas raženās domas, lai tas vienmēr no manis atkāpjas un nevar sazvejot tik niecīgi nepieciešamos agregātus mūsdienu baļļas sindromam, ko varat piekārt pie bārdas un nekad vēl nebūsit tik ātri atlaiduši tirgus matras kā tilta margas mani sveic pie saules akmeņa kāds nolicis spridzekli un gaida, kad tas beigs pukstēt kā skeletona beidzamās runas manieres mūs uzpīkstina peidžera senatnīgās ciparnīcas un gaida stikla ielicējs mūsu klaigu sazarotā mierīgumā un gribētos nedaudz palēkāt pa gultu lai tā ielūzt un gaidīt meistaru, kas atmūķēs istabau uz otru logu un gaidīt ar sveci zobos neatliekamas darīšanas būs man kādreiz tāds iegarens siksta kapella nūdelēs iemērcēts un domas paliks par pravieti manos ierakumos un gaidīs bratislavas tilta smailē iekārtas begonijas un pelašķis kā skrejošā virtuete nebūs no mūsdienām atkārtots tik nepieklājīgi, ka ar raustošu valodu gaidāmās vēlēšanas izrādīsies nepiedienīgas ar visiem šiem klātesošiem gudrības zobiem un gudrajiem gudroniem raušiem un gibraltāriem, lai gan es nesolu un negalvoju, tomēr tas var mani novest pie labiem rezultātiem, jo gudras marionetes varat ar lopbarību pielabināt un izgaiņāt ar niknu skatienu un drusku baravikas piemest pie sēnēm pacepties, lai tās izrauj saknes zobam vienīgās piesaistes vielas un nekontrolē gadījuma sakarus par tik nepateicīgiem skatu punktiem, ka ar graujošu nopietnības gaidīšanas iemaņu es izliecos pa logu un gadu, kad man vairs nebūs jāšifrē mans vēstījums, bet es varēšu runāt skaidru valodu, jo tikai tā es varu izrādīties nobolītos akačos iekarens un dabūjams uz sitienu un dusmās tas var nokārtot manas bisektrises un dusmu mākoņus ar saprāta balsi viņš mani apsauc un es kļūstu par ābolu, kas nespēj pacelt balsi, lai noliegtu acīmredamo no viena skatupunkta, bet savādāko no cita