pienācis kārtējs seanss, kas mani varbūt nenogurdinās, bet es vispār esmu labs pret mammu un tāpēc glaudu sejas ādu ar kāpuru spirām, tomēr tas nelīdz pret diendusas blusām un tagad kas notiks saucas barabasa kārnās kājas. es biju izdzimis tajā saulē, kad no dienvidiem atnāca blusas bērni un darīja savas zarnas staipīgas pret nepiederošām personām un dusmās tas dimdināja visiem ievērojamiem cilvēkiem dzīvi no sākuma līdz galam un darīja to ar ievērojamu pārliecību, ka galvenais ievads vēl nav palaists garām, tādējādi godam bija paredzēts nopietns pārbaudījums un nomaļiem ieganstiem tas bija paredzēts uzreiz saprotamā valodā, lai gan briesmas nepieder pie liesās miesas, tas tomēr mums ziņo dažādas pasakas par nopublicētiem gaismas perēkļiem un dusmās var mēģināt dimdināt klajiem kārklu sastatņiem un gudrības zobs bija pamēģināt durstīgas metastāzes ar kliegšanas palīdzību sasniegt brutalitātes cilindrus un godīgi bērni vienmēr labi var iemantot šo steidzamo parikti mūsmājās vienmēr būs labas iemaksas šim cilindriskajam agregātstāvoklim, tādēļ būtu labi iepazīties ar jūsu pieredzi šajā gaismas iekārtojumā šeit pie griestiem varat mani mierīgi atstāt uz brīdi un tad iznāk laukā saskaņotas gaismas krelles, kas ar taisnām rokām izstiepjas pret debesi un tad glaimo man par visiem izdarītajiem darbiem, kas vēl gaidāmi un kuros nevar darīt tik lielas barības vielas, kas būtu iemūžinātas skaitāmpantos un dusmās es biju izvirzīts par pāvestu mūsdienu sabiedrībā ir divi iespējamie rīcības motīvi, lai gan tos vienmēr nevar iemarinēt tieši šādās proporcijās, bet laika griežiem ieliktas piedurknes un druknas plecu aplēses ziņo par iegarenu stabilitātes sienāzi uz augšējiem stāviem varat manās pieklājības straujajās stabulēs iedarbināt tik dikti atkarīgus iemūžinājuma grādus, kas bija pavilkušies ar gareniem iesmiem pret debesi un tad radās iemūžināmais gandarījums par iekārtoto stalažu būri uz visiem tiem nepieskaitāmiem pielikuma gabaliem, kas ar trauku lupatu mūs virza pa slieksni pretim saules pinumam, lai gaisma paliktu tik neskartos iedrošinājuma grādos, ka ar to varētu pietikt nepieskaitāmiem dusmīgiem cilvēkiem iekārties pariktes staignāja grādusos un nomaļus iemarinētos iedarbināmos ar roku vai kaltētu ābolu uz striķa pakārta apakšveļa un tās sastāvdaļas, jo no mūsdienām atkarāties nevarēs ar tādu drosmi, kādu prasīja kādreizējais linoleja salaidumas ar baktērijas iemarinēto silikonu, bet es beigšu spekulēt brīdī, kad ar kailām rokām mēs sevi apcirpsim un dusmas būs pavēlētas iemūžināt drausmīgo mājokli, kas ar kailu bereti un rāceni gaida staignāju ieplūstam mūsu vēnās, lai parafrāzētu un audzētu bakterioloģisko sienas mezglojumu un nevarētu dabūt pār lūpu to lielo iekārienu, kas gaida ap stūri un gribēdams izcelties uz mūsu varasvīru runas manieres ir gaidījuši tik ilgus laikus, kopš tas atsācies nevar turpināties dažādu aizdomīgu iemeslu vadīts turpinās sindicētais kredīts plūst skaidrās miesās un durstīgiem apcirkņiem es biju gaidījis nepieklausīties nepiedalīties un darīt ar sārmiem, kas ienāk prātā, bet tikai ar halucinogēniem mēs varam radīt šo pasauli par dzīvošanas vērtu vietu ar kailām rokām nožņaugt nātri un darīt to atkārtoti pēc prasītās devas doties pāri kontinentiem un nebūt pārlaicīgi pārliecināti par pieaicināto soģu garīgo veselību. no tā visa es secinu, kas studentu apmaiņas kombaina atrautā piedurkne patiesībā piederēja vairākiem slepkavēm vienlaicīgi un durstīgas ir tās nātres, kas mūs atkombinē mūsu aizdomīgās nolaišanās manevra galā dzīvo neļķe un dzer bvlgari ūdeni, lai ar to sastaptos un kultivētu šo padebešu emociju vilni un gaidītu gaišu prāta aptumsumu, kura patiesais sindroms mūs sakombinēs un darīs to ar tādu prāta iekaisumu, ka nāksies pielikt vairākus plāksterus, lai atrisinātu mīklainos apstākļus, ko mums nevar darīt iepazīstoties nievājošos galīcijas ezeros un nepievēršot uzmanību mūsdienu laika apstākļiem es apņemos apgalvot to visu labāko par klaigām uz stūra dīvāna un dainu skapi uz valriekstu grīdas, kas tas par piekaisījumu man pie kājām dus stārķis un nevar savu trauslo miegu aizgaiņāt ar zālēm, bet tablešu garenā iedaba mani ievaino ar karstu mutes dobumu un gaida barību kā to varētu manā mutē dabūt ar varavīksnes vandālismu un guvernantes iekarenā staignāja plīvuros nevarēsit mani iedabūt sev mutē jo es liels priekš zobu starpām būsit veseli mūžigi. tas būtībā bija spekulācija par dmt, kas iegūts no vardes. tas izzīmēja gaišas nākotnes līčus visas cilvēces robežlielumos un darīt to nav oblitāti, bet dusas grādos nevaru vien nociesties piesmiet klajos melus un kā karaliskā atvase bučoja vardi, lai tā pārvēršas par princi ar visu karaļvalsti un aptumšo mūsu māgas ar garīgu siltumu mēs vēl nekad nebūsim tik pacietīgi gaidījuši mūsdienas ar karstu karafi un dūnu spilveniem padusēs, lai ar karstu lūpu kaktiņiem mūs nomierinātu cilindriskais tēvs no debesīm un redziet, kā atkāpjas kristietība īstas psihodēliskās patiesības priekšā, kas mūs aplaimo un nevar darbināt šos padebešus, jo džanisa džoplina pirmsnāves iekavās bija vēlējusi savu garīgo mantību tikai patiesi pradvinutijiem cilvēkiem, kuri gaida to dienu ar pienākšanu un dusmās gaiņā prom stalažas, kas traucē rāpties arvien augstāk staignājā un gudrības eliksīrs mūs nevarēs no tā atradināt, jo mūs visiem ir tik lieli dzerokļi, ka ar to pielikšanu pie lūpas kakta ir izrādījies nepieskaitāms klitora animācijas variants un tas varat būt droši mūs pārsteigs nesagatavotus un raidīs šajā visumā pulverizatora indikatorus un nedos man ne neika atkampt laiku no gaisa iztrūkuma, lai tas varētu lietderīgi man kalpot par aromaterapiju un klusā mierā es biju vaicājis pēc sveces un man to arī pasniedza mīklaina roka un piekodināja būt uzmanīgam pret visiem šiem radības kroņiem, kuru balss ir aizlūzusi un nevar mūs pariktē iekaldināt, jo tas bija uz visiem laikiem iekalts tai akmenī, ko sēja koperniks ap kaklu savai lellei un vūdū laiskā garīgumā laidās ar parašūtu no lejup krītošas sveces ar tik pārsteidzīgiem acs baltumiem, ka pat pamuļķam cilvēkam radās šaubas par nodomu tīrību un es laiski gvelžot muļķības biju izdzirdējis par pētera pirmā galveno mērķi pakļaut sev prūsiju, ka izvēmu liekos stiklus no aptveres vairākos pienākumos un tad jau arī rīta saule ausa un jaunā diena bija sākusies ar blīkšķi, kas neatstāj vienaldzīgu pat skrupulozu sekunžu skaitītāju, kāds patiesībā visos laikos ir bijis pulksteņmeisters gaiķu māris