nesabīšos pats savās mājās. pats pa savām kājām pīdamies, izliekos dziedam. viss nav vajadzīgs. ja iedos, tad iemainīs, sasies, sapiņķerēs izdēs otrā galā piezīmēs osas, neatpazīs. gaidu pieturā jau trešo stundu. iedomāties tikai, cik stunda ir gara, ja tā ir trīs, tad pavisam tā paliek neieņemama un no visām pusēm gūzmas rauj no kājām laukā stumj dur ar elkoņiem ribās iemeties veļas žāvis kailas krūtis uz aukstas rūts mazas tērcītes pret stikla saplīšanu aplīšanu laizīšanu muļļāšanu. gaidu pieturā ārpus laika. pieturā snieg sniegs. pieturā uzlīmēts krišņa pār urbja reklāmu. pieturā iepūš sniegu. iemiegu elpā pamostos segās līdz griestiem nevar nekur izlīst. eju uz ožu te rāpoju te kožu. zilums nenoiet trīs dienas vajag nodarboties ar sportu. gulēšu ar sānu pret pieturas sienu pret aukstu nemīlīgu apmīztu sienu no stikla un brezenta un sasista stikla un mainīgām ugunīm, kad liek piesprādzēties pieliek sejai priekšā bleķi ar regulāru runas aparātu un palīdzību piedāvājot, žāvājos metu ar roku atmetu ar roku aizskrienu paņemu atkal metu tā jau kuro dienu stāvu pieturā divarpusstundas pagājušas vai vēl uz priekšu nesitiet ar melleņu ievārījumu nolieciet vietā manu zapti lido gājputni nevar mani sasildīt ar tik vaļējām krūtīm tur ribas pūš taures es izģērbjos uz ielas man kabatā kāds ieliek mīnu.