es esmu nūģis, es sēžu darbā un esmu tizls, bailīgs, lāmēts. es baidos no strauji kustošamies objektiem, asiem trokšņiem, spilgtām gaismām.
es neesmu cilvēks, kuru gribētu sev darba devējs. es gribētu būt tāds kuram nevajag darba devēju. gribēt un neko nedarīt ir spekulācija. jautāt ko man darīt tikai aiz ieraduma ir spekulācija. neko nedarīt un negribēt zināt, kas jādara ir poza. poza ir iluzora, nafig man jābaro poza, kura sagādā neērtības.
otra mana puse saka, ka darbs ir kaitīgs un raugās, kur nozagt gabalu, pareizāk sakot, meklē pakaišiem pabērtu stūri, kur vējš nepūš