baigi foršā sajūta bija, rakstot to, ko tai brīdī daru. atcerējos vecos labos laikus. šobrīd strādāju un ēdu mandeles. nevar īsti neko citu padarīt, kad rakstu, izņemot rakstīšanu, tāpēc varbūt vajag rakstīt to, ko tikko darīju. tikko iznesu divus maisus ar sapujušiem āboliem mistkastē izmetu. pa ceļam bija pie mistkastes piebraukusi tante ar zilu subaru un krāmēja mistkastē kartona gabalus. viņa jau to darīja tad, kad nācu pa taku un rakstīju telefonā un turpināja to darīt, kad metu ārā āboļus. kaut kāda kustība, gribētos teikt zarnu traktā, bet tas ir kaut kas saistīts ar reproduktīvo sistēmu, kaut kāda dzīsla jūtas augšā gar urīnpūsli vai kas man tur tai vēderā dzīvo. varētu tagad pateikt, ko pusdienās uzvārīju, bet kādam jau to šodien izstāstīju un atkārtot reiz jaut teiktu, manuprāt, ir slikts stils. pagaidām viss, jāpagaida, kad vēl kaut kas notiks.