man bija vienreiz draudzene ar lieliem pupiem un pupas tajās alejās auga ar lielu griešanos ap savu asi un acis bija kāredīsi, kas galiņos dobumus ravēja un es tik liels biju kā ravens kā krauklis, kura gaiši zaļās bikses radās asiņu tumšajā zaļajā un tad es lidoāju pa šuvēm un nevarēju sev sagrābstīt brokastīm, bet tas nāca kā svētība un tad es klusēju, tad es devos uz somiju, bet arī tur iztrūka strāva, tad es meklēju kādu, kam uzklupt un radu tikai vīriešus, lai to garās bikses būtu mani ienaidnieki, bet tie izskatījās tik nožēlojami, tad es vērsos pie nemateriālām būtnēm un izplūdu ar tām cīņās kaujās, vedu karus, pārvedu kārus mājās, zīdu pienu no govīm bez galvām kā zirgs ar iemauktu sev situ pa zobiem lai neviens tajos neskatītos un mani pirktu par baltu velti diženie dievi kas ir pāri cilvēkiem un titāni lai man sūkātu locekli, kas ir tāds maziņš pincīts, jo esmu noskrējies ik dienu un vakarā tikai kokaīnu gribas, jo tas ir manas dievas baltais devums pienesums esmu pelnījis atpūtu uz mieta lielākajā cara valstībā tās pils priekšā pie nolaižamiem tiltiem pie vara vārtiem es masturbēju kādai govij vai bullim ja govs nāk tuvu tai piens šļācas, ja bullis, tad es atgriežos komunismā un atsāku savu cīņu, kas tika pārrauta tik pēkšņi, ka lodes no klusuma tik pēkšņi nespēj izlidot, tad es sēdēju uz podveidīga akmens un prātoju kā lielais domātājs, kuram visa valstība uz pleciem, bet kura ekstremitātes saēdusi ēde un kurš nevarp pietupties tagad atvainojiet es esmu apmaldījies, bet kur es devos sist savu mīļoto, tad pusceļā pārdomāju, es laikam gribēju atbrīvoties bet sakrāvu vēl papildu vezumu, tagad man ātri vajag izraudzīt mērķi, savādāk es sākšu šaut sev kreisā kājā labā kājā paceļam rokas piruete es baloju daletu un domas skrien tik straujā ritmā, ka no manas atmiņas atlec tikai piecīši un tad es tos ravēju ārā kā spēcīgi muskuļi labi mani atvaira pret gribošos spēku, kas katavs maksāt, bet vai gatavs pieņemt otrā pusē svētceļnieka baritons ak nē tas bija laiskais zieds, kas manas atmiņas izgaisināja es tagad atkopšos un vajag jau vispirms sakoncentrēt biezumus, lai loki tālu aizšautu manas azimuta bisektrises un tad es domāju par to, vai nebūt laiks pieliekties pēc biļetes uz stacijas laukumu uz publisko pulksteni uz atvadu promenādi uz liepu aleju tik daudzas domas un flīzes regulāros blokos viena pie otras uz tām spīd saule dažādi metastāžu faktori iedarbojas viens uz otru un nezināmo lielumu un K iznāk no stokmana un klaigā klusā balsī, lai kāds nāk palīdzēt panest iepirkuma saiņus, bet neviens nenāk