izvedu suni pastaigāties. viņš staigāja. (iegansts, lai aizietu uz dārzu, vai attaisnojums suņa izvešanai ārā). ir silts. suns gandrīz saplosīja pavecāku dāmu baltiem matiem no vecuma baltiem, nejau nokrāsotiem, kā vārētu maldīgi iedomāties. ārā saule ir spīd uz zemi un rada gaišus plankumus vispārējās nomāktības (iekšējās? jūtos starojoši) fonā, kad citi ielien tur (fonā), tad rodas kas guļbaļķi. ārā ir teritorija uz visām pusēm. es mācos no suņa neiet uz mērķi, bet kontrolēt tūlītējo realitāti. es nospraužu kursu uz dārzu un dusmojos, kad viņš man neļauj iet. jau nosolījos pie pagrieziena, ka nākamreiz iešu viens, ka viņš man traucē iet. nokārtojās četras reizes 2x2 četrās dažādās vietās, to es pieņemu kā lietu dabisko kārtību, bet, kad viņš nerātni uzvedas un manu groziņu ar āboliem rauj gaisā, tad.. es vispār pie viņa arī pāris reizes piefiksēju nepatīkamu skatienu uz mani kā dažkārt pie cilvēkiem var redzēt. tad es sev saku, nevajag uzvesties kā vampīram un līst pie citiem dvēselē un arī pie suņa. tad man vajag izlikties vēsam laikam, ej nu sazini. vēsi laikam es jau izskatos tāpat, ko teiksi suni?