ārā sīc pļava. ar vienu ausi pilnu klausuli man šķiet, ka pļava sīc istabā. izsūc mani istaba, kā es ar putekļusūcēju tevi vienreiz sūcu. kad puteklis bija badastreiks, kad ceļa lampas mani sita bezjēdzīgi ilgi monotonā balsī es tev lūdzu, pieliec pūles. dodies taisnā ceļā, gāz pūļus, raidi tiem cerības staru, tad uzklūpi pa vienam pašvaldības bibliotēkas sienas izsmērē ar stutējamiem skatiem un domā, ko darīt ar labiem ļaudīm nejoko ne nieka, tie tev piespļaus māgu, tad atcerēsies un atnāks piebeigt. labāk slēpies no cilvēku atmiņām, cilvēki mēdz apciemot viens otru miegā.