ō, forši, protagonists ietekmē citus varoņus, kas gadās pa ceļam, jo viņam ir jāsasniedz mērķis. tie citi nav tie paši, kas es, tie ir pilnīgi atšķirīgi un tos vajadzēs izstrādāt kā atsevišķus varoņus. kad es viņus rakstīšu, tad man būs atvērts atsevišķs logs, nevis kaut kādā stulbumā var iedomāties, ka piesēdies pie tīras lapas un kā sāc no sākuma tā visu uzreiz raksti stāstu un notikumus. tā tas nenotiek. stāsts tiek salikts kopā, nevis rodas no zila gaisa. no zila gaisa rodas tikai vidusskolnieku atstāstīti prikoli skolā pieredzēti, bet es te radu pilnīgu fikciju, tāpēc tas vēl nav noticis, tāpēc tam vajadzīga cita radīšanas māksla. pilnīgi tā, ko izmanto visi popārtisti tādi kā aristotelis, kants, heidegers, nu tie visi kafkas, ļermontovi, asapovas, gurmōni u.c.