es protam atvainojos, bet kas ir visi šie cilvēki, saradušies te kaudzēm, tā ka malu nevar redzēt, visi ļoti kodolīgi izsakās un runā. un ruā viens ar otru un jūtās kā mājās, bet es šeit biju viens no pirmajiem, man ir lielākas tiesības nekā kaut kādam pilnīgi nezināmam cilvēkam, ko viņi visi iedomājas.
nē nē, kāds teiks, tev ir tādas pašas tiesības kā visiem citiem, bet es atkal teikšu, ka vēsture neklusē par pokemonu deportācijām, tātad ir precedents.
vai es musinu uz masu nekārtībām un kādas vispār man ir pretenzijas, kāds žurnālists jautās, savu mikrofonu izstieptā rokā turēdams. es pavēršos debesīs, ievilkšu dzestro gaisu un jutīšos kā ZVAIGZNE, mana pasaule, šodien es jums pastāstīšu pasaku par ansīti un grietiņu, lūdzu, esiet laipni aicināti uz preses konferenci Hilton viesnīcā pagrabā, pie siltumtrubām, žurkas, zvaniet poligonam, sarunājiet tikšanos es peldu uz jūru, pa pliku ielu, asfalts, apakšā esot pludmale.