Nav teikts, ka daba mums vēl var īpaši daudz dot, taču dabā ir acīmredzami ļoti daudz kā tāda, ko mēs vēl neprotam paņemt, reizē nesagraujot sistēmas kopējo darbību; pie tam, daba ir tikai pirmais solis, no kura cilvēks attālinās (vai, drīzāk, veido arvien mazāk pārklājošamies teritoriju) ar katru sevis sperto soli kultūras un tehnoloģijas progresa virzienā. Tas, kas mūs joprojām visstiprāk piesaista dabai, ir mūsu bioloģiskais konteksts, which is something to be changed, optimised and, ultimately, transcended.