Mūsu sugas evolūcijas vēsturē ir tādi homo neanderthalensis. Pagaidām nav diezko precīzi noskaidrots, cik sen dzīvoja mūsu sugu kopīgie senči. Dažāda veida pētījumi liecina, ka no ~300 000 līdz pat ~800 000 gadu sen. Taču ir pierādīts, ka abām sugām krustojoties, pēcnācēji varēja būt auglīgi. Tad nu pēc analoģijas varam pieņemt, ka, lai modernā cilvēka suga nošķirtos tik pat ļoti kā zirgi un ēzeļi, vajadzētu vēl ilgāku laiku. Tam gan nepietiks vien ar to, ka ir dažādi uzturi. Tam būtu vajadzīga strikta grupu nošķiršanās bez iespējām indivīdiem no dažādām grupām tomēr pāroties un radīt pēcnācējus. Kā tas bija ar homo erectus, kur dažādas grupas izceļoja no Āfrikas uz dažādām Eirāzijas daļām, un simtiem tūkstošu gadu laikā šīs grupas evolucionēja katras savām virzienā un kļuva par jaunām sugām.

P.S. Neandertāliešus pieminu, jo tie ir zināmākie. Taču ir vēl dažas homo sugas, ar kurām homo sapiens bijuši auglīgi pēcnācēji.

(Reply to this) (Thread)

Tā jau domāju, ka manas dzīves laikā nesanāks.

(Reply to this) (Parent)

Iespējams cilvēks no pērtiķiem sudziski pašķīries Eiropā.

https://en.wikipedia.org/wiki/Graecopithecus

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, ir iespējams. Cerēsim uz jauniem atradumiem, lai šo iespējamību labāk pārbaudītu.

(Reply to this) (Parent)

tavs links izmej tavu viedokli

"the appearance of Graecopithecus in Europe does not preclude the development of Homo proper in East Africa (as suggested by Homo habilis being found in Tanzania); however, the popular press reporting on the 2017 study did cast its result in terms of determining the "birthplace of mankind"

(Reply to this) (Parent)