|
19. Mar 2021|18:28 |
Mūsu sugas evolūcijas vēsturē ir tādi homo neanderthalensis. Pagaidām nav diezko precīzi noskaidrots, cik sen dzīvoja mūsu sugu kopīgie senči. Dažāda veida pētījumi liecina, ka no ~300 000 līdz pat ~800 000 gadu sen. Taču ir pierādīts, ka abām sugām krustojoties, pēcnācēji varēja būt auglīgi. Tad nu pēc analoģijas varam pieņemt, ka, lai modernā cilvēka suga nošķirtos tik pat ļoti kā zirgi un ēzeļi, vajadzētu vēl ilgāku laiku. Tam gan nepietiks vien ar to, ka ir dažādi uzturi. Tam būtu vajadzīga strikta grupu nošķiršanās bez iespējām indivīdiem no dažādām grupām tomēr pāroties un radīt pēcnācējus. Kā tas bija ar homo erectus, kur dažādas grupas izceļoja no Āfrikas uz dažādām Eirāzijas daļām, un simtiem tūkstošu gadu laikā šīs grupas evolucionēja katras savām virzienā un kļuva par jaunām sugām.
P.S. Neandertāliešus pieminu, jo tie ir zināmākie. Taču ir vēl dažas homo sugas, ar kurām homo sapiens bijuši auglīgi pēcnācēji. |
|