: Būt Radītājam savā Pasaulē
Katrs Cilvēks, katra Dvēsele ir ļoti unikāls savā Būtībā. Apzinas to vai nē, bet katrs rada savu realitāti pats. Ar savām domām, vēlmēm, vārdiem, rīcību. Ikviens elpas vilciens ir kā svēts radīšanas akts. Lai sāktos radīšanas svētais akts, ir vajadzīgs spēcīgs impulss - sirds uguns uzliesmojums. Ko cilvēki dara ikdienā? Kam velta savas kvēlākās emocijas? Visbiežāk tās ir sāpes, aizvainojums, dusmas un bēdāšanās par jau esošo stāvokli. Taču tas visu šo ķēdīti tikai turpina, un tā mūžīgi. Pirmkārt cilvēkam vajadzētu apzināties, ka pašam ir jāuzņemas atbildību par to, kas ar viņu notiek. Bez jebkādiem nosodījumiem. Ar piedošanas spēku sevī, pašam sev. Pieņemt to kā faktu, un turpināt citādāk. Uzsākt apzinātu savas dzīves jeb realitātes veidošanu. Pa vecam vairs nevar! Vienkārši nevar! Jo viss mainās. Tā kā pasaule bija pieradusi dzīvot ... tagad mēs varam redzēt kādi ir augļi, kurus nākas baudīt.
Radīšanas mehānisms ir gaužām vienkāršs (pati esmu pētījusi, eksperimentējusi un radījusi, savā dzīvē) - dzīvot saskaņā ar savu sirdi, domāt ko domā, rīkoties saskaņā ar sevi (savu sirdi), runāt saskaņā ar savām vēlmēm un ticēt sev. Katram ir savi kritēriji, katram savas vajadzības. Citam vajag jaunu sporta mašīnu, citam noteikti laulību un bērnus, citam vēl kaut ko. Un tas ir normāli, jo mums katram ir savi atskaites punkti. Metodes ir ļoti daudz, pēdējā laikā parādās arvien vairāk un vairāk dažāda informācija par to kā mainīt savu dzīvi. Bet der aizdomāties lūk par ko. Vai tas, ko cilvēks iedomājas, ka viņam vajadzētu, spēj sniegt patiesu piepildījuma sajūtu? Ja tā, tad apsveicami. Bet ja nē? Der padomāt, vai ne? Un te ir tas stūrakmens - nevis izdomāt ar prātu (vīrišķā enerģija), bet ieklausīties savā sirdī (sievišķā enerģija), uzticēties tai. Austrumu kosmiskajās leģendās tiek stāstīts, ka Jaunajā Pasaulē sievietei ir jākļūst līdzvērtīgai vīrietim. Vai šis paziņojums tiek pareizi tulkots? Pasaulē jau ir pieredze, kas notiek, ja sieviete emancipējas, kļūst feministiska. Kāds kļūst pasaules VĪRIETIS? Varbūt šī pieredze bija vajadzīga, lai ikviens varētu izprast, ko patiesi nozīmē SIEVIETES atdzimšana? Manuprāt, tā ir sievišķās sākotnes atdzimšana. Sākotnējās pirmmatērijas atdzimšana un novērtēšana. (starpcitu, tā ir absolūta Tumsa, kuru nepelnīti identificē ar ļaunuma enerģijām). Jo bez šīs enerģijas nav iespējams svētās radīšanas akts, pati radīšana un materializācija zaudē jebkādu jēgu bez Viņas.
Vai Radīšana ir viegla? Jā un nē! Jā, jo viss ir gaužām vienkārši. Nē, jo pieredze ir pieredze, tai nāk līdzi zināms emocionālais uzkrājums. Bonusā vēl antispēku darbība un enerģiju inficēšana. Tā ir bijusi pieredze, un šī pieredze turpinās, tikai tagad pretējā - attīrīšanās virzienā. Tik daudziem ir bailes no Tumsas, jo izpratne ir izkropļota. Kam tas ir izdevīgi? Tiem, kuri ir ieinteresēti, lai Cilvēks nespētu radīt, lai viņi paši būtu cilvēku realitātes radītāji.
Lai atdzimst un aug Svētās Sirds Uguns Liesma!
Lai atdzimst un aug Cilvēks!
Lai atdzimst un aug Cilvēka Spēja RADĪT pašam!
Katrs Cilvēks, katra Dvēsele ir ļoti unikāls savā Būtībā. Apzinas to vai nē, bet katrs rada savu realitāti pats. Ar savām domām, vēlmēm, vārdiem, rīcību. Ikviens elpas vilciens ir kā svēts radīšanas akts. Lai sāktos radīšanas svētais akts, ir vajadzīgs spēcīgs impulss - sirds uguns uzliesmojums. Ko cilvēki dara ikdienā? Kam velta savas kvēlākās emocijas? Visbiežāk tās ir sāpes, aizvainojums, dusmas un bēdāšanās par jau esošo stāvokli. Taču tas visu šo ķēdīti tikai turpina, un tā mūžīgi. Pirmkārt cilvēkam vajadzētu apzināties, ka pašam ir jāuzņemas atbildību par to, kas ar viņu notiek. Bez jebkādiem nosodījumiem. Ar piedošanas spēku sevī, pašam sev. Pieņemt to kā faktu, un turpināt citādāk. Uzsākt apzinātu savas dzīves jeb realitātes veidošanu. Pa vecam vairs nevar! Vienkārši nevar! Jo viss mainās. Tā kā pasaule bija pieradusi dzīvot ... tagad mēs varam redzēt kādi ir augļi, kurus nākas baudīt.
Radīšanas mehānisms ir gaužām vienkāršs (pati esmu pētījusi, eksperimentējusi un radījusi, savā dzīvē) - dzīvot saskaņā ar savu sirdi, domāt ko domā, rīkoties saskaņā ar sevi (savu sirdi), runāt saskaņā ar savām vēlmēm un ticēt sev. Katram ir savi kritēriji, katram savas vajadzības. Citam vajag jaunu sporta mašīnu, citam noteikti laulību un bērnus, citam vēl kaut ko. Un tas ir normāli, jo mums katram ir savi atskaites punkti. Metodes ir ļoti daudz, pēdējā laikā parādās arvien vairāk un vairāk dažāda informācija par to kā mainīt savu dzīvi. Bet der aizdomāties lūk par ko. Vai tas, ko cilvēks iedomājas, ka viņam vajadzētu, spēj sniegt patiesu piepildījuma sajūtu? Ja tā, tad apsveicami. Bet ja nē? Der padomāt, vai ne? Un te ir tas stūrakmens - nevis izdomāt ar prātu (vīrišķā enerģija), bet ieklausīties savā sirdī (sievišķā enerģija), uzticēties tai. Austrumu kosmiskajās leģendās tiek stāstīts, ka Jaunajā Pasaulē sievietei ir jākļūst līdzvērtīgai vīrietim. Vai šis paziņojums tiek pareizi tulkots? Pasaulē jau ir pieredze, kas notiek, ja sieviete emancipējas, kļūst feministiska. Kāds kļūst pasaules VĪRIETIS? Varbūt šī pieredze bija vajadzīga, lai ikviens varētu izprast, ko patiesi nozīmē SIEVIETES atdzimšana? Manuprāt, tā ir sievišķās sākotnes atdzimšana. Sākotnējās pirmmatērijas atdzimšana un novērtēšana. (starpcitu, tā ir absolūta Tumsa, kuru nepelnīti identificē ar ļaunuma enerģijām). Jo bez šīs enerģijas nav iespējams svētās radīšanas akts, pati radīšana un materializācija zaudē jebkādu jēgu bez Viņas.
Vai Radīšana ir viegla? Jā un nē! Jā, jo viss ir gaužām vienkārši. Nē, jo pieredze ir pieredze, tai nāk līdzi zināms emocionālais uzkrājums. Bonusā vēl antispēku darbība un enerģiju inficēšana. Tā ir bijusi pieredze, un šī pieredze turpinās, tikai tagad pretējā - attīrīšanās virzienā. Tik daudziem ir bailes no Tumsas, jo izpratne ir izkropļota. Kam tas ir izdevīgi? Tiem, kuri ir ieinteresēti, lai Cilvēks nespētu radīt, lai viņi paši būtu cilvēku realitātes radītāji.
Lai atdzimst un aug Svētās Sirds Uguns Liesma!
Lai atdzimst un aug Cilvēks!
Lai atdzimst un aug Cilvēka Spēja RADĪT pašam!
Comments
Ha, iemesls, kaapeec notiek tā saucamā sieviešu pacelšanās ir tāds, ka pasaule patiesībā nenovērtē sievišķo dabu. Viņi domā, ka kontrolēt un baudīt ir labāk par kalpot un dot baudu. Bet paga, vai tad dot dāvanas citreiz nav pat patīkamāk nekā saņemt? Kalpošana ir mīlestības izpausme, un vienīgais iemesls, kāpēc šāds stāvoklis var nepatikt, ir bailes no izmantošanas. Bet tīrā apziņas stāvoklī, kur nav NEKĀDU baiļu un nekādas izmantošanas, kalpošana ir augstāka par kalpošanas saņemšanu.