man šķita, ka protu bīdīt lietas. esmu samulsusi. pagaidām savā dzīvē esmu sabīdījusi tikai savas istabas skapi, meklējot labāko kombināciju attiecībā pret debespusēm, draugu ieteikumiem par fenšui un gultasvietu, cerot neuzgulties uz āderēm, utt.

sevi sodu pati vai to dara dzīve? protams diezgan stilīgi ik pa laikam sajust pilnīgu bezspēcību. ir tas asums, un viļņi vētrā sitas pret molu. bet tikmēr es domāšu par labāko salīdzinājumu, un cerēšu, ka sajūta pakrūtē man ļaus uzelpot.

rīt būs labāka šodiena.