Manna Manna Manniņa

Es gribu uz mega festivāliem
Coachella, piemēram

Tas būtu amazeballs


Mēs šodien ņemam nost eglīti. Pāragri, es zinu
Savukārt nedēļas nogalē es vēlētos pirmoreiz mūžā pamēģināt uztaisīt un, attiecīgi, ēst bubertu

Šonakt, jā tā to var nosaukt, aizgāju gulēt sešos. Tas, kā es mēģināju aizmigt bija ridiculous. Grāmata - nature sounds (sniega vētra + kaķa murrāšana + kamīna uguns sprakšķēšana + lietus) - instrumentālā klasiskā mūzika - randoma nomierinoša mūzika - klusums - internets. Beigās es uzliku Pocahontas un klausījos dialogu. Tas palīdzēja, bet mani pamodināja mamma, kas cēlās, lai ietu uz darbu, un nolika nost datoru.

Šitā miega lieta labi papildina manu apātiju un white-girl-problems stāvokli. Man īsti neko negribās darīt; skatīties filmas, pakrāsoties just for fun. Tumblrs ir palicis garlaicīgs (kā vienmēr, eh, Mann?), internetā man atkal nav, kur iet. Nemaz nerunāsim par mājas kopšanas darbiem

Viss, ko es patiesībā gribu, ir, to give a lot less fucks un nopirkt gultu, lai man nav jāguļ uz matrača. Which is alright, bet man nepatīk, kad starp matraci un sienu rodas caurums. Tur parasti iekrīt viena roka un roka nosalst, un tad, kad to apzinās un to roku ievelk atpakaļ zem segas, it's the weirdest fucking frigidness ever

Liriskas atpkāpes un tukši vārdi; man tiešām jāsāk strādāt.
Un pat ja viena daļa manis gribētu kaut ko darīt, ar cilvēkiem vai bez, šodien es testēšu savu less fuck giving politku.