Manna Manna Manniņa

sasper mani jods, es pēc septiņpadsmit dienām būšu atpakaļ

man pietrūks skaisto norvēģu cilvēku un tās mierīgās atmosfēras, kas te valda. būs žēl bez dienišķā metro, un iespējas iepīt sarunās norvēģu valodas vārdus

nākamnedēļ ir eksāmenu laiks; vakar es biju nenormāli iespringusi, kā allaž sesijas laikā, bet šodien man ir kaut kāds pataloģisks miers. varbūt tāpēc, ka man pateica, ka, atgriežoties atpakaļ lu, sekmju sarakstā neparādīsies atzīmes par šeit nokārtotajiem eksāmeniem? :D. maybe, bet tas nenozīmē, ka es esmu beigusi mācīties un iešu uz eksāmeniem kā no mēness nokritusi

šodien ir tāda pēkšņa mūzikas diena; patusēju ar saviem pacaniem (bītliem un flojdiem, protams) un pie sevis mēģināju izdomāt, kuram nezinītim lai piespēlē Dark Side. ir jāturpina ķēde un jāizmaina kādam dzīve :D

esmu nedaudz apaukstējusies, man ir aizkritušas ausis ik pa laikam. stulbi, bet vismaz ir iemesls dzert litriem tējas. pēdējās dienas lietoju brāļa ieteikto recepti: paņemam ingveru, citronu, sastampājam, uzliekam pa virsu zapti, uzgāžam virsū karstu ūdeni, samaisam, un dzeram. nopietni viena no garšīgākajām lietām pasaulē

tad vēl šodien izcepu adventes picu; mīkla garšoja pēc cepumiem, jo nedaudz pārcentos ar cepamo pulveri, bet ko lai dara. tāpat bija garšīgi

rīt iešu iepirkties; jānopērk pastmarkas, ēdiens, un mazā franču valodas vārdnīca eksāmenam. es it kā varētu iztikt, bet ja atļauj, es izmantošu izdevību.


acīmredzot nomierinošie sirdspilieni mani nav diezko nomierinājuši; i'm pretty much wide awake.
iešu drīz pamācīties pirms miega, ierakšos ar seju spilvenā un domāšu kārtējās nakts domas
un varbūt pamurgošu. vakarnakt atkal aizgāju pie loga un gandrīz atvēru vaļā.


septiņpadsmit dienas!