#16
It kā spīdēja tas lejā
Un mirdzēja to augšās
Spīdīgi, laistoties tās uzlūkojās
It kā varīgi piemiedzās
Un vareni noliecoties aizdegās
Protams, miglājiem caurējot
Un karstumā tā robežās sakūstot
Prom! Prom!
Šeit! Šeit!
Pie Sednas riņķa tas pil
Nekurienē izkūst, cauri stepēm izejot
Tundrā parkveidīgajā iedēstot
Palmas zarus un olīvkokus
Ko taikās Vidusjūras krastā
Redzējuši nekad netika tie
Un tas.