#134 (24/366)
sveika!
mana kaitinošā pašapziņa
starot ikdienā tu prati

laikam ejot gan vairāk nesaprati
kam tu dzīvo brīvi
un vairākumam paklausi

tavs skatiens dzēla
kā slinkas aprunas
kas garām slaidi klīst

redzēju, bet tā arī nesapratu
kam tas atrisinājums
īsti vajadzīgs

šī pasaule ir par mazu man
lai sadzīvotu es ar sevi
un vienmērīgi raudzītos uz tevi

aizmirstiet par mani
es nekad neesmu bijis
un arī nebūšu

manis nav