#123 (13/366)
un tavu patiesību biezoknī es apjuku
kā viena teikuma filozofijās
tavi vārdi bira burzmā
kā tāds satelītu biezoknis
manā acu priekšā
tevis radītā tveice
sildīja vien pasauli
sabiedrība nesapratīs
personības nekad neapgāzīs
manas apziņas pārliecību
iedomātu savaldību