#98
lasu rindu rindā
starpā un sānskritā
jaunā latvieša radītā dzeja tā
kā pūra lāde tramdīgā
asa kā polikarbonāta šķēliens
un kritiska kā mīkla
krusteniskā un samīcītā.
ar ticību, pārliecību un savlaicīgu
apziņas graušanu
mūsdienu nākotnē
jo viena vienīga tīrība
šai prātā stāv
ar brīvību panākta
un mūžam aizstāvēta tā godam
kā miega paralīzes juceklī
astrāls ceļojums tas ielenc
zemapziņas trauslo ugunsmūri
un sava saprāta kalsno būri.
mosties
teicējs nu sacīja
reiz arī tam pienāks laiks
visam nostāties vietās savās
un absurda variācijām dominēt
pār pasauli jau mākslīgi radīto
jo kas gan cits
ja ne es
dodiet man vienu vienīgu iespēju
un es visu salaidīšu grīstē.