Vakar
Turpmāk ar savām pārdomām es nolēmis dalīties internetā.

Kā parasti es vakar un šodien domāju par savu būtību. Jutos slikti, jo biju saslimis...sēžot restorāna pie galda viss baltais galdauts pārvērtās asiņu peļķē. Tad es atcerējos, ka pirms apmēram mēneša līdzīga situācija ar mani notika sabiedriskajā transportā. neviļus iedomājos, ko gan tas viss varētu nozīmēt. Parasti jau es vēlos būt tāds mačo tipa cilvēks un visu izdarīt pa trijiem lāgiem. Vēlāk gan es atcerējos, ka vēlos sekot līdzi laikam un mūsdienās visiem piedien būt ļoti dažādiem un tās asinis pa degunu varētu nozīmēt manu vājo pusi. t.i. es varu būt tik vājš, cik vien tas konkrētā situācijā ir nepieciešams...tas arī mani zināmā mērā iepriecināja.

Vēl es domāju par to, kas notiks, kad es satikšu vienu meiteni, par kuru jau kādu laiku esmu daudzas lietas dzirdējis, dažreiz pat domājis, šo to no viņas tekstiem lasījis.varbūt pat kādreiz neapzināti redzējis. tomēr tā pa īstam saticis vis' neesmu. parasti, lai atstātu iespaidu es klusēju un daudznozīmīgi pasmaidu...par jokiem pilnīgi noteikti nesmejos. to gan var darīt, ja ir lielāka kompānija, ja sanāk nokļūt aci pret aci divatā, tad ir jāmēģina kaut kas stāstīt. Es parasti izvēlos neko neizsakošus stāstus par piedzīvojumiem no manas dzīves. Ir lietiņas, kuras tiek piedomātas, bet lielākoties tie ir patiesi, sapīti un diezgan haotiski stāsti, kuros tiek akcentēta citu un mana muļķība, pasaules uzskats, mērķu trūkums un cenšanās baudīt dzīvi... ik pa laikam tiek veidotas atsauces, tādejādi demonstrējot manu patieso "drusku" daudzumu...

šodien stāvēju pie luksofora un domāju, ka mani tomēr ļoti interesē brīvības kā tādas iekšējā vērtība...par citām lietām tā interese mazāka, tāpēc varu atļauties sevi dēvēt par ironisko neoliberāli...