Cerība tāda lipīga
Cerība, kam tu man tāda esi! Man no tevis nekāda labuma, tikai aizmālē acis, ausis un pārējos caurumus, krokas... Nu besī ārā! Kāpēc man dod cerību, ka nākamreiz viss būs savādāk, ka nākamo reizi darīšu visu savādāk??? Cerība, ka cilvēki, lietas, notikumi mainās!!! Un tā katru reizi, nokļūstu vienā un tajā pašā bedrē. Pilnīgi tāda sajūta, ka esmu atkarīga no tevis un vainoju tikai tevi!!! Bļin. Nu kā tikt galā.............