[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
| March 24th, 2009 | |
|---|---|
| 12:56 pm [Link] |     Biznes.LV: Kafija līdznešanai Žurnāls vēsta, ka, lai novērtētu kafijas kvalitāti, tika pieaicināts neatkarīgs eksperts, Latvijas baristu čempionāta uzvarētājs Roberts Lukša. Tika testēta "Late" kafija šādās tirdzniecības vietās: "Index cafe", "Coffee Nation", "A.L.L Cappuccino", "Narvesen", "McDonald's" , "Statoil", "Gournet Studio", "Double Coffee", "Cup&Cino" un "Čili Pica". Visaugstāko novērtējumu (kvalitāte un cena) ieguva "Statoil" tirgotā kafija līdzņemšanai. Oksana Migunova Biznes.LV Kafija līdznešanai 23.03.2009 ======================================== Andris Petkevičs. Labākais barists Latvijā. Pirmo reizi mēs satiekamies „Doubble Cafe” un desmit minūšu vietā norunājam vairāk kā stundu. 26-gadīgais kafijas bārmenis jeb, profesionāļu valodā runājot, barists ir aprīļa sākumā Hotel SPA Jūrmala notikušā pirmā Latvijas barista čempionāta uzvarētājs, kas padsmitajos maija datumos mūsu valsti pārstāvēs pasaules čempionātā Šveicē. Iespaids, kas rodas par Andri, satiekties ar viņu nākamajā dienā foto sesijā bārā „Cuba”, ir – vēl viens no tiem puišiem, kas rūpīgi piestrādā pie tā, lai vienmēr izskatītos perfekti. Kā otrais bonuss Andrim, kas šobrīd strādā par vienīgo baristu instruktoru Latvijā, ir apsveicamais talants uzturēt dzīvelīgu sarunu. Lai uzskatāmi nodemonstrētu, kā noteikt labu espresso, Andris vienu tādu pasūta un pusčukstus man uzskaita pazīmes, kas atnesto dzērienu argumentēti ierindo kategorijā ‘vāji’. Par spīti tam, pieceļoties no galdiņa un gatavojoties promiešanai, Latvijas barista čempionāta uzvarētājs sirsnīgi uzsmaida oficiantei, kas mūs apkalpo, un pārliecinoši paziņo: „Liels paldies – mums viss patika un bija ļoti labi!” „Laba espresso kvalitāti vērtē pēc brūnās putiņas tam virsū, kurai jābūt 2-4 mm biezai un pēc savas konsistences jāatgādina silts medus,” norāda Andris. „Espresso garšai ir jābūt sabalansētai – lai tas nav tik rūgts, ka pēc tam kaklā paliek krekšķis, lai saldums nesit pušu skābumu un lai espresso nav ūdeņains, kas ir zīme – par daudz taupīta kafija,” skaidro bārmenis un uzsver, ka pagatavot vienu pēc otras četras ļoti labas kafijas esot liela māksla – parasti katrā tase garša esot savādāka. „Gatavojot kafiju mājas apstākļos, visgaršīgākā būs tā, kas ņemta no tikko atvērta vakuuma iesaiņojuma un tiek lieta iepriekš sakarsētās tasēs”, stāsta labākais barists Latvijā. Kafiju no jau atvērtas paciņas esot vēlams izmantot divu nedēļu laikā, jo saskarē ar skābekli tā ļoti ātri zaudējot savas aromātiskās īpašības. „Lai kafija nebūtu ne par stipru, ne par vāju, uz 250 ml lielu tasi jāņem divas tējkarotes kafijas un jālej tai virsū karstu, taču ne verdošu ūdeni – ideālākā tā temperatūra ir aptuveni 92 C un vislabāk kafija garšo atdzesēta līdz 80 C.” Lai gan Andris atklāj, ka sava ilgā ūdenī ievilkšanās laika dēļ mājās gatavota kafija satur vairāk kofeīna, nekā bāros pasūtāmais espresso, visiem tiem, kas vēlas nobaudīt patiešām stipru espresso vai gardu kapučīno, bārmenis iesaka doties uz „Chilli picas” pagrabstāvu Rīgā, Raiņa bulvārī pie Latvijas barista čempionāta otrās vietas ieguvēja Roberta Lukša. 2006.04.20 | Permalink Current Mood: smaržīgs |
| Comments | |
Wīī, es neesmu vienīgā, kas atzīst Statoil kafijas pārākumu! Vispār no smalkā un dārgā gala arī ir dažas garšīgas, bet par pieņemamu cenu vienīgā alternatīva ir Narvesen draņķis. (Reply to this) (Thread) A kā tā kafija līdznešanai tiek servēta - krūzītē ar vāciņu, ja? Nekad tādu neesmu pat redzējis, nezinu. (Reply to this) (Parent) Mamut, es vienkārši neticu, ka Tu neesi pamanījis tos tūkstošus cilvēku, kas pa ielu staigā ar līdzņemamās kafijas krūzītēm :) Starp citu, Tev pie darba vietas kā reizi Statoils ir, vari tur pamēģināt kafiju, latte viņiem tiešām ir garšīga, pie tam sīrups ir par brīvu. No dārgajām kafijām lielajos tilpumos man ļoti garšo tā, kas ir Emila Gustava šokolādes veikaliņos, arī Coffee Nation nav slikta. A.l.l. Cappucino bija garšīga, bet vienu brīdi, vismaz centra unīša kafejnīcā, kvalitāte krasi nokritās. Vispār daudz atkarīgs no konkrētā kafijas gatavotāja, it kā jau kafejnīcu tīkliem ir standartizācija, bet tomēr atšķirību var just. Index Cafe, kas Saktas vietā, arī nav slikta. Nav labākas kafijas par to, kas iztek no kantora automāta. Jo tā ir par brīvu. To neviens statoils nepārsitīs. Nu, es jau kafiju dzeru tikai mājās no paša rīta - darba kafija tiek gatavota automātā, kur izmanto papīra filtru. Rezultāts ir nebaudāms, es tādu mēslu nevēlos dzert. Ko padarīsi, katram savas dīvainības... :D (Reply to this) (Parent) Nu, Narvesen kafiju esmu gan redzējis, ka dzer, bet, pēc smaržas spriežot - nekas īpašs. Ai, nē - es neprecīzi izteicos: gribēju uzzināt Tavas domas par malto kafiju, ko veikalos tirgo, pakās - tādu Tu dzer? Neesmu pirkusi veselu mūžību, un tās, kas mājās plauktiņā stāv, ir no štatiem, tā ka neko komentēt nevarēšu. (Reply to this) (Parent) Bet tur var pasūtīt, teiksim, melnu kafiju bez jelkādām piedevām - tikai kafija un ūdens? ;)) Jebšu tur noteikta recepte un jādzer, kādu dod? Tur automāts piedāvā dažādu veidu kafijas, tai skaitā arī melnu - atliek tikai podziņu nospiest :) No maltajām kafijām vecāki parasti pērk zaļo Kronung, bet tā vispār saka, ka Lavazza esot labākā. Vispār jau katram tā gaume atšķirīga, tā ka jāeksperimentē un jāatrod, kas pašam vislabāk tīk - kafijām tak ir miljons garšas nianses. Automāts?... es iedomājos, smuka meitene man uztaisīs gardu kafiju da pasniegs, laipni uzsmaidot un man visu dienu būs labs garīgais noskaņojums... :( atlaižu sezona - melna kafija šobrīd TIKAI par latu krūzītē (mazajā, protams), tā Vecrīgā uz loga bija uzskrīpājuši... (Reply to this) (Parent) es jau nobijos, kas tas par jaunvārdu, bet izrādās, ka kāds ir "nolatviskojis" barista. da i tekstā jocīgi sanāk - kad par konkrētu cilvēku, tad barists, kad par notikumu, tad Latvijas barista čempionāts. kaut ko viņi jaucas ar galotnēm. bet slinkums meklēt, kā pareizi ir jālatvisko :D (Reply to this) (Thread) http://www.valoda.lv/lv/konsultacijas/b Barists un bārtenders - Mūsdienās, dzīvē strauji ienākot jaunām reālijām un jauniem jēdzieniem, rodas arī nepieciešamība pēc šo reāliju un jēdzienu apzīmējumiem valodā. Diemžēl ne vienmēr iespējams pietiekami straujā tempā radīt atbilstošus latviskus vārdu savienojumus. Tāpēc aizguvumu, visvairāk no angļu valodas, ienākšana mūsu vārdu krājumā ir dabiska, pašas dzīves reālās situācijas radīta. Tomēr dažbrīd šajā ziņā vērojama pārcentība. Šādas pārliecīgas svešvārdu lietošanas vēlmes rezultātā pa retam dzirdams vārds barista un pat bārtenders mums jau ierastā bārmeņa vietā. Īstenībā barista ir itāļu valodas vārds, kas apzīmē espreso kafijas gatavošanā specializējušos bārmeni. Kur pretī bārtenders pēc Oksfordas vārdnīcas datiem tas pats bārmenis vien ir. (Sk. Oxford Dictionary of Current English, Oxford University Press, 1996, 62. lpp). Vai mums šie aizguvumi ir nepieciešami? Vairāk gan vedas domāt, ka pagaidām tie ir gluži lieki. Svešā bārtendera gan leksiskās, gan stilistiskās funkcijas veic izsenis no angļu valodas aizgūtais bārmenis, t.i., bāra kalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, „Avots", 2005, 95.lpp.). Savukārt barista ir tik šauras specializācijas bārmenis, ka jāšaubās, vai mums ir tik daudz specifisku espreso kafijas bāru, ka šāda profesija un reizē ar to tās apzīmējums ir realitāte. ha, vismaz 1999.gada vārdnīcās vispār nav, jaunākas man šeit laikam nekur nav pieejamas (Reply to this) (Parent) | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}