Pieaugušiem cilvēkiem ir iespēja aplauzties pašiem. Palīdzet vajag, kad prasa. Vai, ja redzi, ka paprasītu, bet baidās, kautrējas. Citādi ir tikai līdzatkariba un līdziesaistīšanās visos kāpumos un kritumos, nevis palīdzība. Saudze savu psihi, - vai ar viņa glābšanu īstenībā nevelies, lai kāds paglābtu tevi?

(Reply to this) (Thread)

Lūk!

(Reply to this) (Parent)

šis

(Reply to this) (Parent)

Nē nu, noteikti varbūt tādā ziņā, ka ja es nonāktu tādā stāvoklī, es gribētu lai kāds man pasaka, ka ir par traku, tādā ziņā pavisam noteikti. Tā savas dzīves kontekstā, man šobrīd šķiet, ka es esmu uz pareizā ceļa. Vienkārši ierākstā jau teicu, ka man grūti kārtējo reizi skatīties kā cilvēks ar tiem pašiem līdzekļiem pieļauj tās pašas kļūdas, cilvēks, kas man nav vienaldzīgs. Skaidrs, ka otra cilvja vietā neko izdarīt nevar un ar to ir jāsamierinās, labi ka ir ciba kur pavēdināt galviņu, uzrakstīt savus pārdzīvojumus un sakārtot pašam savu pauri

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Droši vien tad jārīkojas tā, kā Tu pats gribētu, lai tādā/līdzīgā situācijā rīkotos pret Tevi. Tu būsi pateicis, ka Tev rūp.

(Reply to this) (Parent)

Tās pašas var arī nebūt tās pašas, ja runa ir par dažādiem cilvēkiem. Kas vienu iemet aizā, citam ir atspēriena punkts nākamajam lēcienam, vai vnk pauze.
Neievirzi uz potenciālu fiasko, esi līdzlaimīgs, vien pasaki, ka ja nu kas, tad būsi pieejams kā atbalsts.
Vai ne?

(Reply to this) (Parent)